Valstis Austrumeiropā
Austrumeiropas valstis tiek grupētas pēc to kultūrvēsturiskajām iezīmēm. No vienas puses, tie apvieno valstis, kuras nonāca pareizticīgās baznīcas ietekmē un kurās ir slāvu valoda. Daudzās no tām, piemēram, Serbijā, Melnkalnē, Horvātijā, dominēja Turcijas-Osmaņu impērija. Tāpēc mēs atrodam lielu skaitu musulmaņu, kas tur ir nodibināti pirms vairākiem gadsimtiem.
No otras puses, tādi reģioni kā Ungārija, Čehija un Slovākija bija daļa no Austroungārijas impērijas. Viņiem ir Rietumiem tuva kultūra, lai gan Romas impērija tos nebija okupējusi.
Cik daudz valstu Austrumeiropā
Kā Eiropas reģionu Austrumeiropu veido 10 neatkarīgas valstis (Baltkrievija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Moldova, Polija, Rumānija, Krievija, Slovākija, Ukraina). Austrumeiropas valstu un atkarību sarakstu pēc iedzīvotāju skaita skatīt zemāk. Turklāt šīs lapas beigās varat tos visus atrast alfabētiskā secībā.
1. Baltkrievija
Baltkrievija, formāli Baltkrievijas Republika, ir valsts Austrumeiropā. Valsts ir iekšzemes valsts un robežojas ar Latviju, Lietuvu, Poliju, Krieviju un Ukrainu.
![]() |
|
2. Bulgārija
Bulgārija ir republika Eiropas dienvidos Balkānu ziemeļaustrumos, kas robežojas ar Rumāniju ziemeļos, Serbiju un Maķedoniju rietumos un Grieķiju un Turciju dienvidos un Melnās jūras piekrasti austrumos. Bulgārijā ir aptuveni 7,2 miljoni iedzīvotāju, un Sofija ir galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
![]() |
|
3. Čehija
Čehija, formāli Čehijas Republika, ir Centrāleiropas valsts un Eiropas Savienības dalībvalsts.
![]() |
|
4. Ungārija
Ungārija ir republika Centrāleiropā. Ungārijas galvaspilsēta ir Budapešta. Valsts robežojas ar Austriju, Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju un Slovēniju. Ungārija aizsākās devītajā gadsimtā, un iedzīvotāji runā ugru valodā ungāru valodā.
![]() |
|
5. Moldova
Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir republika Austrumeiropā, kas robežojas ar Rumāniju un Ukrainu. Valstī dzīvo 3,5 miljoni iedzīvotāju.
![]() |
|
6. Polija
Polija, formāli Polijas Republika, ir republika Centrāleiropā. Polija robežojas ar Vāciju rietumos, ar Čehiju un Slovākiju dienvidos, ar Ukrainu un Baltkrieviju austrumos un ar Lietuvu un Krieviju ziemeļos.
![]() |
|
7. Rumānija
Rumānija ir republika Austrumeiropā. Valsts robežojas ziemeļos ar Ukrainu, austrumos ar Moldovu un Melno jūru, dienvidos ar Bulgāriju, gar Donavas upi un rietumos ar Ungāriju un Serbiju.
![]() |
|
8. Krievija
Krievija, formāli Krievijas Federācija, ir federatīva republika, kas aptver lielu daļu Austrumeiropas un visas Ziemeļāzijas.
![]() |
|
9. Slovākija
Slovākija ir republika Centrāleiropā, kas robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju.
![]() |
|
10. Ukraina
Ukraina ir valsts Austrumeiropā. Tā robežojas ar Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju, Poliju, Baltkrieviju un Krieviju. Uz dienvidiem valstij ir piekraste, kas vērsta pret Melno jūru.
![]() |
|
Austrumeiropas valstu un to galvaspilsētu saraksts
Kā minēts iepriekš, Austrumeiropā ir 3 neatkarīgas valstis. To vidū lielākā valsts ir Krievija, bet mazākā – Moldova. Pilns Austrumeiropas valstu saraksts ar galvaspilsētām ir parādīts zemāk esošajā tabulā, sakārtots pēc pēdējā kopējā iedzīvotāju skaita.
Rangs | Neatkarīga valsts | Pašreizējais iedzīvotāju skaits | Kapitāls |
1 | Krievija | 146 793 744 | Maskava |
2 | Ukraina | 42 079 547 | Kijeva |
3 | Polija | 38 413 000 | Varšava |
4 | Rumānija | 19 523 621 | Bukareste |
5 | Čehu Republika | 10 652 812 | Prāga |
6 | Ungārija | 9 764 000 | Budapešta |
7 | Baltkrievija | 9 465 300 | Minska |
8 | Bulgārija | 7 000 039 | Sofija |
9 | Slovākija | 5 450 421 | Bratislava |
10 | Moldova | 3 547 539 | Kišiņeva |
Austrumeiropas valstu karte
Īsa Austrumeiropas vēsture
Senie un agrīnie viduslaiki
Agrīnās civilizācijas un cilšu sabiedrības
Austrumeiropai, kas aptver tādus reģionus kā Balkāni, Baltijas valstis un austrumu slāvu zemes, ir daudzveidīga un sarežģīta vēsture. Pirmie iedzīvotāji bija trāķi, illīrieši un daki Balkānos, bet baltu ciltis ziemeļos. Skīti un sarmati klaiņoja pa stepēm, savukārt slāvu ciltis sāka apmesties reģionā ap mūsu ēras 5. gadsimtu, veidojot nākotnes valstu pamatus.
Bizantijas ietekme un slāvu ekspansija
Bizantijas impērija būtiski ietekmēja Balkānus, izplatot kristietību, mākslu un arhitektūru. Austrumu pareizticīgo baznīcai bija būtiska loma Austrumeiropas kultūras un reliģiskās identitātes veidošanā. Slāvu ciltis, tostarp mūsdienu krievu, ukraiņu un baltkrievu senči, paplašinājās Austrumeiropā, integrējoties ar vietējiem iedzīvotājiem un izveidojot agrīnas politikas.
Augstie viduslaiki
Kijevas Krieva un Firstisti
Kijevas Krievzemes izveidošanās 9. gadsimtā iezīmēja nozīmīgu attīstību Austrumeiropas vēsturē. Varangiešu dibinātā Kijevas Krieva kļuva par spēcīgu slāvu cilšu federāciju Kijevas lielkņaza vadībā. Kijevas Krievzemes kristianizācija 988. gadā kņaza Vladimira Lielā vadībā noteica Austrumu pareizticību kā dominējošo reliģiju.
Mongoļu iebrukums un Zelta orda
13. gadsimtā mongoļu iebrukums izpostīja Austrumeiropu, kā rezultātā Zelta orda pakļāva Kijevas Krieviju. Mongoļu jūgs dziļi ietekmēja reģionu, izraisot politisko sadrumstalotību un ekonomiskās grūtības. Tomēr dažas Firstistes, piemēram, Maskava, sāka celties pie varas, sadarbojoties ar mongoļiem un pakāpeniski apliecinot neatkarību.
Vēlo viduslaiku un agrās mūsdienu periods
Polijas-Lietuvas sadraudzības izveidošanās
14. un 15. gadsimtā radās Polijas-Lietuvas Sadraudzība — spēcīga valsts, ko izveidoja Krevo savienība (1385) un Ļubļinas savienība (1569). Sadraudzība kļuva par vienu no lielākajām un apdzīvotākajām valstīm Eiropā, ko raksturo tās unikālā “Zelta brīvības” sistēma, kas piešķīra muižniecībai nozīmīgas politiskās tiesības.
Osmaņu ekspansija un Habsburgu ietekme
Osmaņu impērijas ekspansija Balkānos 14. un 15. gadsimtā būtiski ietekmēja Austrumeiropu. Konstantinopoles krišana 1453. gadā iezīmēja Osmaņu dominēšanas sākumu Dienvidaustrumeiropā, kas izraisīja gadsimtiem ilgu Turcijas ietekmi šajā reģionā. Vienlaikus Habsburgi paplašināja savu kontroli pār daļām Austrumeiropā, īpaši Ungārijā un Rietumbalkānos, veicinot sarežģīto politisko ainavu.
Mūsdienu periods
Polijas sadalīšana un Krievijas uzplaukums
18. gadsimta beigās Krievija, Prūsija un Austrija sadalīja Poliju (1772, 1793, 1795), kas noveda pie Polijas un Lietuvas Sadraudzības izzušanas no kartes. Tikmēr Krievijas impērija paplašināja savu teritoriju, kļūstot par dominējošu varu Austrumeiropā. Krievijas impērijas uzplaukums tādu vadītāju vadībā kā Pēteris Lielais un Katrīna Lielā radīja ievērojamus modernizācijas centienus un teritoriālo paplašināšanos.
Nacionālisms un neatkarības kustības
19. gadsimts iezīmējās ar nacionālisma un neatkarības kustību uzplaukumu visā Austrumeiropā. Osmaņu impērijas noriets un Habsburgu kontroles vājināšanās ļāva izveidoties jaunām nacionālajām valstīm. Grieķijas neatkarības karš (1821-1830) iedvesmoja citas Balkānu valstis tiekties pēc neatkarības. Būtisku ietekmi atstāja arī 1848. gada revolūcijas, kas veicināja nacionālo apziņu un politiskās pārmaiņas.
20. gadsimta satricinājumi
Pirmais pasaules karš un Versaļas līgums
Pirmais pasaules karš un tam sekojošais Versaļas līgums (1919) dramatiski mainīja Austrumeiropu. Impēriju sabrukuma rezultātā tika izveidotas jaunas valstis, tostarp Polija, Čehoslovākija un Dienvidslāvija. Starpkaru periodu iezīmēja politiskā nestabilitāte, ekonomiskie izaicinājumi un autoritāru režīmu pieaugums.
Otrais pasaules karš un padomju kundzība
Otrais pasaules karš izraisīja postījumus Austrumeiropā, un reģionā notika ievērojamas cīņas un zvērības. Nacistu okupācijai un holokaustam bija liela ietekme uz Austrumeiropas iedzīvotājiem. Pēc kara Padomju Savienība nodibināja kontroli pār Austrumeiropu, kā rezultātā tika izveidotas komunistiskās valdības, kas bija saskaņotas ar Maskavu. Dzelzs priekškars sadalīja Eiropu, radot ģeopolitisko un ideoloģisko plaisu, kas ilga līdz aukstā kara beigām.
Mūsdienu norises
Komunisma krišana un demokrātiskās pārejas
20. gadsimta beigās visā Austrumeiropā sabruka komunistiskie režīmi, sākot ar Solidaritātes kustību Polijā un beidzot ar Berlīnes mūra krišanu 1989. gadā. Sekojošā Padomju Savienības sabrukšana 1991. gadā ļāva Baltijas valstīm iegūt neatkarību un citām Austrumeiropas valstīm. Šīs valstis uzsāka ceļu uz demokrātiju, tirgus ekonomiku un integrāciju ar Rietumu institūcijām.
Integrācija Eiropas Savienībā un mūsdienu izaicinājumi
21. gadsimtā daudzas Austrumeiropas valstis pievienojās Eiropas Savienībai un NATO, tiecoties pēc stabilitātes, drošības un ekonomiskās izaugsmes. Tomēr reģions saskaras ar pastāvīgām problēmām, tostarp politisko korupciju, ekonomiskajām atšķirībām un spriedzi ar Krieviju. Konflikti, piemēram, karš Ukrainā, uzsver pastāvīgo ģeopolitisko nestabilitāti Austrumeiropā.