Valstis Austrumeiropā

Austrumeiropas valstis tiek grupētas pēc to kultūrvēsturiskajām iezīmēm. No vienas puses, tie apvieno valstis, kuras nonāca pareizticīgās baznīcas ietekmē un kurās ir slāvu valoda. Daudzās no tām, piemēram, Serbijā, Melnkalnē, Horvātijā, dominēja Turcijas-Osmaņu impērija. Tāpēc mēs atrodam lielu skaitu musulmaņu, kas tur ir nodibināti pirms vairākiem gadsimtiem.

No otras puses, tādi reģioni kā Ungārija, Čehija un Slovākija bija daļa no Austroungārijas impērijas. Viņiem ir Rietumiem tuva kultūra, lai gan Romas impērija tos nebija okupējusi.

Cik daudz valstu Austrumeiropā

Kā Eiropas reģionu Austrumeiropu veido 10 neatkarīgas valstis (Baltkrievija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Moldova, Polija, Rumānija, Krievija, Slovākija, Ukraina). Austrumeiropas valstu un atkarību sarakstu pēc iedzīvotāju skaita skatīt zemāk. Turklāt šīs lapas beigās varat tos visus atrast alfabētiskā secībā.

1. Baltkrievija

Baltkrievija, formāli Baltkrievijas Republika, ir valsts Austrumeiropā. Valsts ir iekšzemes valsts un robežojas ar Latviju, Lietuvu, Poliju, Krieviju un Ukrainu.

Baltkrievijas valsts karogs
  • Galvaspilsēta: Minska
  • Platība: 207 560 km²
  • Valodas: baltkrievu un krievu
  • Valūta: Baltkrievijas rublis

2. Bulgārija

Bulgārija ir republika Eiropas dienvidos Balkānu ziemeļaustrumos, kas robežojas ar Rumāniju ziemeļos, Serbiju un Maķedoniju rietumos un Grieķiju un Turciju dienvidos un Melnās jūras piekrasti austrumos. Bulgārijā ir aptuveni 7,2 miljoni iedzīvotāju, un Sofija ir galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Bulgārijas valsts karogs
  • Galvaspilsēta: Sofija
  • Platība: 110 910 km²
  • Valoda: bulgāru
  • Valūta: Bulgārijas lev

3. Čehija

Čehija, formāli Čehijas Republika, ir Centrāleiropas valsts un Eiropas Savienības dalībvalsts.

Čehijas valsts karogs
  • Galvaspilsēta: Prāga
  • Platība: 78 870 km²
  • Valoda: čehu
  • Valūta: Čehijas krona

4. Ungārija

Ungārija ir republika Centrāleiropā. Ungārijas galvaspilsēta ir Budapešta. Valsts robežojas ar Austriju, Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju un Slovēniju. Ungārija aizsākās devītajā gadsimtā, un iedzīvotāji runā ugru valodā ungāru valodā.

  • Galvaspilsēta: Budapešta
  • Platība: 93 030 km²
  • Valoda: ungāru
  • Valūta: Forints

5. Moldova

Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir republika Austrumeiropā, kas robežojas ar Rumāniju un Ukrainu. Valstī dzīvo 3,5 miljoni iedzīvotāju.

Moldovas valsts karogs
  • Galvaspilsēta: Kišiņeva
  • Platība: 33 850 km²
  • Valoda: rumāņu
  • Valūta: Moldovas leja

6. Polija

Polija, formāli Polijas Republika, ir republika Centrāleiropā. Polija robežojas ar Vāciju rietumos, ar Čehiju un Slovākiju dienvidos, ar Ukrainu un Baltkrieviju austrumos un ar Lietuvu un Krieviju ziemeļos.

Polijas valsts karogs
  • Galvaspilsēta: Varšava
  • Platība: 312 680 km²
  • Valoda: poļu
  • Valūta: Zlots

7. Rumānija

Rumānija ir republika Austrumeiropā. Valsts robežojas ziemeļos ar Ukrainu, austrumos ar Moldovu un Melno jūru, dienvidos ar Bulgāriju, gar Donavas upi un rietumos ar Ungāriju un Serbiju.

Rumānijas valsts karogs
  • Galvaspilsēta: Bukareste
  • Platība: 238 390 km²
  • Valoda: rumāņu
  • Valūta: Rumānijas leja

8. Krievija

Krievija, formāli Krievijas Federācija, ir federatīva republika, kas aptver lielu daļu Austrumeiropas un visas Ziemeļāzijas.

Krievijas valsts karogs
  • Galvaspilsēta: Maskava
  • Platība: 17 098 242 km²
  • Valoda: krievu
  • Valūta: rublis

9. Slovākija

Slovākija ir republika Centrāleiropā, kas robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju.

Slovākijas valsts karogs
  • Galvaspilsēta: Bratislava
  • Platība: 49 040 km²
  • Valoda: slovāku
  • Valūta: eiro

10. Ukraina

Ukraina ir valsts Austrumeiropā. Tā robežojas ar Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju, Poliju, Baltkrieviju un Krieviju. Uz dienvidiem valstij ir piekraste, kas vērsta pret Melno jūru.

Ukrainas valsts karogs
  • Galvaspilsēta: Kijeva
  • Platība: 603 550 km²
  • Valoda: ukraiņu
  • Valūta: Grivna

Austrumeiropas valstu un to galvaspilsētu saraksts

Kā minēts iepriekš, Austrumeiropā ir 3 neatkarīgas valstis. To vidū lielākā valsts ir Krievija, bet mazākā – Moldova. Pilns Austrumeiropas valstu saraksts ar galvaspilsētām  ir parādīts zemāk esošajā tabulā, sakārtots pēc pēdējā kopējā iedzīvotāju skaita.

Rangs Neatkarīga valsts Pašreizējais iedzīvotāju skaits Kapitāls
1 Krievija 146 793 744 Maskava
2 Ukraina 42 079 547 Kijeva
3 Polija 38 413 000 Varšava
4 Rumānija 19 523 621 Bukareste
5 Čehu Republika 10 652 812 Prāga
6 Ungārija 9 764 000 Budapešta
7 Baltkrievija 9 465 300 Minska
8 Bulgārija 7 000 039 Sofija
9 Slovākija 5 450 421 Bratislava
10 Moldova 3 547 539 Kišiņeva

Austrumeiropas valstu karte

Austrumeiropas valstu karte

Īsa Austrumeiropas vēsture

Senie un agrīnie viduslaiki

Agrīnās civilizācijas un cilšu sabiedrības

Austrumeiropai, kas aptver tādus reģionus kā Balkāni, Baltijas valstis un austrumu slāvu zemes, ir daudzveidīga un sarežģīta vēsture. Pirmie iedzīvotāji bija trāķi, illīrieši un daki Balkānos, bet baltu ciltis ziemeļos. Skīti un sarmati klaiņoja pa stepēm, savukārt slāvu ciltis sāka apmesties reģionā ap mūsu ēras 5. gadsimtu, veidojot nākotnes valstu pamatus.

Bizantijas ietekme un slāvu ekspansija

Bizantijas impērija būtiski ietekmēja Balkānus, izplatot kristietību, mākslu un arhitektūru. Austrumu pareizticīgo baznīcai bija būtiska loma Austrumeiropas kultūras un reliģiskās identitātes veidošanā. Slāvu ciltis, tostarp mūsdienu krievu, ukraiņu un baltkrievu senči, paplašinājās Austrumeiropā, integrējoties ar vietējiem iedzīvotājiem un izveidojot agrīnas politikas.

Augstie viduslaiki

Kijevas Krieva un Firstisti

Kijevas Krievzemes izveidošanās 9. gadsimtā iezīmēja nozīmīgu attīstību Austrumeiropas vēsturē. Varangiešu dibinātā Kijevas Krieva kļuva par spēcīgu slāvu cilšu federāciju Kijevas lielkņaza vadībā. Kijevas Krievzemes kristianizācija 988. gadā kņaza Vladimira Lielā vadībā noteica Austrumu pareizticību kā dominējošo reliģiju.

Mongoļu iebrukums un Zelta orda

13. gadsimtā mongoļu iebrukums izpostīja Austrumeiropu, kā rezultātā Zelta orda pakļāva Kijevas Krieviju. Mongoļu jūgs dziļi ietekmēja reģionu, izraisot politisko sadrumstalotību un ekonomiskās grūtības. Tomēr dažas Firstistes, piemēram, Maskava, sāka celties pie varas, sadarbojoties ar mongoļiem un pakāpeniski apliecinot neatkarību.

Vēlo viduslaiku un agrās mūsdienu periods

Polijas-Lietuvas sadraudzības izveidošanās

14. un 15. gadsimtā radās Polijas-Lietuvas Sadraudzība — spēcīga valsts, ko izveidoja Krevo savienība (1385) un Ļubļinas savienība (1569). Sadraudzība kļuva par vienu no lielākajām un apdzīvotākajām valstīm Eiropā, ko raksturo tās unikālā “Zelta brīvības” sistēma, kas piešķīra muižniecībai nozīmīgas politiskās tiesības.

Osmaņu ekspansija un Habsburgu ietekme

Osmaņu impērijas ekspansija Balkānos 14. un 15. gadsimtā būtiski ietekmēja Austrumeiropu. Konstantinopoles krišana 1453. gadā iezīmēja Osmaņu dominēšanas sākumu Dienvidaustrumeiropā, kas izraisīja gadsimtiem ilgu Turcijas ietekmi šajā reģionā. Vienlaikus Habsburgi paplašināja savu kontroli pār daļām Austrumeiropā, īpaši Ungārijā un Rietumbalkānos, veicinot sarežģīto politisko ainavu.

Mūsdienu periods

Polijas sadalīšana un Krievijas uzplaukums

18. gadsimta beigās Krievija, Prūsija un Austrija sadalīja Poliju (1772, 1793, 1795), kas noveda pie Polijas un Lietuvas Sadraudzības izzušanas no kartes. Tikmēr Krievijas impērija paplašināja savu teritoriju, kļūstot par dominējošu varu Austrumeiropā. Krievijas impērijas uzplaukums tādu vadītāju vadībā kā Pēteris Lielais un Katrīna Lielā radīja ievērojamus modernizācijas centienus un teritoriālo paplašināšanos.

Nacionālisms un neatkarības kustības

19. gadsimts iezīmējās ar nacionālisma un neatkarības kustību uzplaukumu visā Austrumeiropā. Osmaņu impērijas noriets un Habsburgu kontroles vājināšanās ļāva izveidoties jaunām nacionālajām valstīm. Grieķijas neatkarības karš (1821-1830) iedvesmoja citas Balkānu valstis tiekties pēc neatkarības. Būtisku ietekmi atstāja arī 1848. gada revolūcijas, kas veicināja nacionālo apziņu un politiskās pārmaiņas.

20. gadsimta satricinājumi

Pirmais pasaules karš un Versaļas līgums

Pirmais pasaules karš un tam sekojošais Versaļas līgums (1919) dramatiski mainīja Austrumeiropu. Impēriju sabrukuma rezultātā tika izveidotas jaunas valstis, tostarp Polija, Čehoslovākija un Dienvidslāvija. Starpkaru periodu iezīmēja politiskā nestabilitāte, ekonomiskie izaicinājumi un autoritāru režīmu pieaugums.

Otrais pasaules karš un padomju kundzība

Otrais pasaules karš izraisīja postījumus Austrumeiropā, un reģionā notika ievērojamas cīņas un zvērības. Nacistu okupācijai un holokaustam bija liela ietekme uz Austrumeiropas iedzīvotājiem. Pēc kara Padomju Savienība nodibināja kontroli pār Austrumeiropu, kā rezultātā tika izveidotas komunistiskās valdības, kas bija saskaņotas ar Maskavu. Dzelzs priekškars sadalīja Eiropu, radot ģeopolitisko un ideoloģisko plaisu, kas ilga līdz aukstā kara beigām.

Mūsdienu norises

Komunisma krišana un demokrātiskās pārejas

20. gadsimta beigās visā Austrumeiropā sabruka komunistiskie režīmi, sākot ar Solidaritātes kustību Polijā un beidzot ar Berlīnes mūra krišanu 1989. gadā. Sekojošā Padomju Savienības sabrukšana 1991. gadā ļāva Baltijas valstīm iegūt neatkarību un citām Austrumeiropas valstīm. Šīs valstis uzsāka ceļu uz demokrātiju, tirgus ekonomiku un integrāciju ar Rietumu institūcijām.

Integrācija Eiropas Savienībā un mūsdienu izaicinājumi

21. gadsimtā daudzas Austrumeiropas valstis pievienojās Eiropas Savienībai un NATO, tiecoties pēc stabilitātes, drošības un ekonomiskās izaugsmes. Tomēr reģions saskaras ar pastāvīgām problēmām, tostarp politisko korupciju, ekonomiskajām atšķirībām un spriedzi ar Krieviju. Konflikti, piemēram, karš Ukrainā, uzsver pastāvīgo ģeopolitisko nestabilitāti Austrumeiropā.

You may also like...