Eiropas valstu saraksts (alfabētiskā secībā)
Eiropa kā pasaules visblīvāk apdzīvotais kontinents atrodas zemeslodes ziemeļu puslodē. Tā kopējā platība ir 10 498 000 km², un tajā ir 744,7 miljoni iedzīvotāju. Krievijas Federācija ir lielākā valsts Eiropā ar 17 075 400 km² un visvairāk apdzīvotā valsts ar 143,5 miljoniem iedzīvotāju. Tālāk seko Vācija ar 357 120 km² un 81,89 miljonu iedzīvotāju.
Reģioni Eiropā
- Austrumeiropa
- Rietumeiropa
- Ziemeļeiropa
- Dienvideiropa
Ģeogrāfiski Eiropa ziemeļos robežojas ar Ledus ledus okeānu, austrumos ar Urālu kalniem, dienvidos ar Kaspijas un Melno jūru un Kaukāza kalniem (dabiskās robežas starp Eiropu un Āziju), kā arī ar Vidusjūru. Skatiet tālāk redzamo Eiropas atrašanās vietu karti.
Cik daudz valstu Eiropā
2020. gadā Eiropas kontinentā ir 45 valstis. Pastāv liela dažādība starp katra izmēriem, un mēs varam atrast mazo Vatikānu (0,44 km²), Monako (0,44 km²), Sanmarīno (61,2 km²), Lihtenšteinu (160 km²) un Andoras Firstisti (468 km²).
Transkontinentālās valstis Eiropā
Šīs piecas valstis atrodas gan Eiropā, gan Āzijā. Tie ir uzskaitīti pēc iedzīvotāju skaita.
- Krievija
- Kazahstāna
- Azerbaidžāna
- Gruzija
- Turcija
Kipras sala ir daļa no Āzijas, bet politiski pieder Eiropai. Nelielo salu okupē Turcija un Apvienotā Karaliste, kurās joprojām atrodas militārās bāzes. Daļa no teritorijas, dienvidu daļa, tika uzņemta Eiropas Savienībā 2004. gadā. Gruzija, Azerbaidžāna un Armēnija no ģeogrāfiskā viedokļa ir valstis, kas pieder Āzijas kontinentam. Tās atrodas Kaukāza reģionā un tiek uzskatītas par transkontinentālām valstīm. Azerbaidžāna un Gruzija robežojas ar Krieviju (Eiropas daļa), pirmā ir Eiropas Padomes dalībvalsts kopš 2001. gada 25. janvāra.
Visu Eiropas valstu alfabētiskais saraksts
Kopumā Eiropā ir 45 neatkarīgas valstis un 6 atkarīgas teritorijas. Pilnu Eiropas valstu sarakstu alfabētiskā secībā skatiet tālāk:
# | Karogs | Valsts nosaukums | Populācija | Oficiālais nosaukums |
1 | Albānija | 2 877 808 | Albānijas Republika | |
2 | Andora | 77 276 | Andoras Firstiste | |
3 | Austrija | 9 006 409 | Austrijas Republika | |
4 | Baltkrievija | 9 449 334 | Baltkrievijas Republika | |
5 | Beļģija | 11 589 634 | Beļģijas Karaliste | |
6 | Bosnija un Hercegovina | 3 280 830 | Bosnija un Hercegovina | |
7 | Bulgārija | 6 948 456 | Bulgārijas Republika | |
8 | Horvātija | 4 105 278 | Horvātijas Republika | |
9 | Čehu Republika | 10 708 992 | Čehu Republika | |
10 | Dānija | 5 792 213 | Dānijas Karaliste | |
11 | Igaunija | 1 326 546 | Igaunijas Republika | |
12 | Somija | 5 540 731 | Somijas Republika | |
13 | Francija | 65 273 522 | Francijas Republika | |
14 | Vācija | 83 783 953 | Vācijas Federatīvā Republika | |
15 | Grieķija | 10 423 065 | Grieķijas Republika | |
16 | Svētais Krēsls | 812 | Svētais Krēsls | |
17 | Ungārija | 9 660 362 | Ungārija | |
18 | Islande | 341 254 | Islandes Republika | |
19 | Īrija | 4 937 797 | Īrija | |
20 | Itālija | 60 461 837 | Itālijas Republika | |
21 | Latvija | 1 886 209 | Latvijas Republika | |
22 | Lihtenšteina | 38 139 | Lihtenšteina | |
23 | Lietuva | 2 722 300 | Lietuvas Republika | |
24 | Luksemburga | 625 989 | Luksemburgas Lielhercogiste | |
25 | Malta | 441 554 | Maltas Republika | |
26 | Moldova | 4 033 974 | Moldovas Republika | |
27 | Monako | 39 253 | Monako Firstiste | |
28 | Melnkalne | 628 077 | Melnkalne | |
29 | Nīderlande | 17 134 883 | Nīderlandes Karaliste | |
30 | Ziemeļmaķedonija | 2 022 558 | Ziemeļmaķedonijas Republika | |
31 | Norvēģija | 5 421 252 | Norvēģijas Karaliste | |
32 | Polija | 37 846 622 | Polijas Republika | |
33 | Portugāle | 10 196 720 | Portugāles Republika | |
34 | Rumānija | 19 237 702 | Rumānija | |
35 | Krievija | 145 934 473 | Krievijas Federācija | |
36 | Sanmarīno | 33 942 | Sanmarīno Republika | |
37 | Serbija | 8 737 382 | Serbijas Republika | |
38 | Slovākija | 5 459 653 | Slovākijas Republika | |
39 | Slovēnija | 2 078 949 | Slovēnijas Republika | |
40 | Spānija | 46 754 789 | Spānijas karaliste | |
41 | Zviedrija | 10 099 276 | Zviedrijas Karaliste | |
42 | Šveice | 8 654 633 | Šveices Konfederācija | |
43 | Turcija | 84 339 078 | Turcijas Republika | |
44 | Ukraina | 43 733 773 | Ukraina | |
45 | Apvienotā Karaliste | 67 886 022 | Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste |
Eiropas Savienība
Eiropas Savienība (ES) ir ekonomisks un politisks bloks, kura galvenais mērķis ir uzturēt mieru Eiropas kontinentā, izmantojot ekonomiskās, sociālās un kultūras programmas. No visām Eiropas valstīm 28 valstis piedalās Eiropas Savienībā.
Eiropas valstu karte
Īsa Eiropas vēsture
Senās civilizācijas
Aizvēsturiskā Eiropa
Eiropas vēsture sākas ar aizvēsturisku cilvēku darbību, par ko liecina Lasko alu gleznojumi Francijā un Stounhendža Anglijā. Neolīta revolūcijas laikā parādījās lauksaimniecība un pastāvīgās apmetnes, kas izraisīja agrīno civilizāciju pieaugumu.
Klasiskā senatne: Grieķija un Roma
Senā Grieķija, uzplaukusi no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras, lika Rietumu civilizācijas pamatus, attīstoties filozofijā, politikā un mākslā. Atēnu un Spartas pilsētvalstis bija ievērojamas, un Aleksandra Lielā iekarojumi izplatīja hellēnisma kultūru visā Eiropā un Āzijā.
Romas Republika, kas tika izveidota 509. gadā p.m.ē., pārtapa par Romas impēriju 27. gadā p.m.ē. Romas plašā impērija apvienoja lielu daļu Eiropas, atnesot ceļus, akveduktus un latīņu valodu. Pax Romana (27. g. p.m.ē.-180. g. p.m.ē.) iezīmēja relatīva miera un stabilitātes periodu. Rietumromas impērijas pagrimums mūsu ēras 5. gadsimtā izraisīja Eiropas sadrumstalotību mazākās karaļvalstīs.
Viduslaiki
Bizantijas impērija un agrīnās viduslaiku karaļvalstis
Bizantijas impērija, Austrumromas impērijas turpinājums, saglabāja romiešu un grieķu tradīcijas, vienlaikus ietekmējot Austrumeiropu un Tuvos Austrumus. Rietumeiropā radās ģermāņu karaļvalstis, piemēram, franki, kad Kārlis Lielais (768.–814. p.m.ē.) nodibināja Karolingu impēriju un atdzīvināja imperatora titulu Rietumos.
Feodālisms un Svētā Romas impērija
Centralizētās varas sabrukums noveda pie feodālisma, sistēmas, kurā vietējie kungi pārvaldīja savas zemes, bet bija parādā karadienestu karalim. Svētā Romas impērija, kas nodibināta 962. gadā pēc mūsu ēras, centās atdzīvināt Kārļa Lielā mantojumu, lai gan tā joprojām bija sadrumstalota valstu konfederācija. Monastismam un katoļu baznīcai šajā periodā bija galvenā loma zināšanu saglabāšanā un sabiedrības stabilizācijā.
Renesanse un reformācija
Renesanse
Renesanse, kas sākās Itālijā 14. gadsimtā un izplatījās visā Eiropā, bija periods, kurā tika atjaunota interese par klasisko mācīšanos un mākslas jauninājumiem. Tas radīja sasniegumus mākslā, zinātnē un domāšanā, un ievērojamu ieguldījumu sniedza tādi cilvēki kā Leonardo da Vinči, Mikelandželo un Galileo.
Reformācija
16. gadsimta protestantu reformācija, ko 1517. gadā aizsāka Mārtiņa Lutera 95 tēzes, apstrīdēja katoļu baznīcas autoritāti un noveda pie reliģiskās sadrumstalotības. Reformācija un tai sekojošā katoļu kontrreformācija pārveidoja Eiropas reliģisko ainavu, izraisot tādus konfliktus kā Trīsdesmitgadu karš (1618–1648) un protestantu un katoļu valstu dibināšanu.
Agrīnais mūsdienu periods
Izpētes laikmets
Izpētes laikmetā 15. un 16. gadsimtā Eiropas lielvaras, piemēram, Spānija, Portugāle un vēlāk Anglija, Francija un Nīderlande paplašināja savas impērijas visā Amerikā, Āfrikā un Āzijā. Šis laikmets atnesa Eiropai milzīgu bagātību, bet arī aizsāka gadsimtiem ilgu kolonizāciju un ekspluatāciju.
Apgaismība un revolūcijas
17. un 18. gadsimta apgaismība uzsvēra saprātu, individuālās tiesības un zinātnisko izpēti. Filozofi, piemēram, Voltērs, Ruso un Kants, ietekmēja politisko domu, veidojot pamatu revolucionārām kustībām. Franču revolūcija (1789-1799) dramatiski pārveidoja Franciju un iedvesmoja sacelšanos visā Eiropā, izraisot Napoleona Bonaparta uzplaukumu un Napoleona karus (1803-1815).
19. gadsimts
Industriālā revolūcija
Industriālā revolūcija, kas sākās Lielbritānijā 18. gadsimta beigās, izplatījās visā Eiropā, pārveidojot ekonomiku no agrārās uz industriālo. Tehnoloģiju un transporta inovācijas, piemēram, tvaika dzinējs un dzelzceļš, veicināja urbanizāciju un pārmaiņas sabiedrībā.
Nacionālisms un valsts veidošanās
19. gadsimts iezīmējās ar nacionālisma uzplaukumu un modernu nacionālu valstu veidošanos. Itālijas un Vācijas apvienošanās 1860. un 1870. gados pārveidoja Eiropas politisko karti. Tādu impēriju kā Osmaņu un Austroungārijas impēriju pagrimums izraisīja jaunu valstu rašanos un saasināja nacionālo spriedzi.
20. gadsimts un mūsdienu laikmets
Pasaules kari un to sekas
20. gadsimtā dominēja divi pasaules kari. Pirmais pasaules karš (1914-1918) izraisīja ievērojamus politiskus satricinājumus, impēriju sabrukumu un valstu robežu pārzīmēšanu. Otrais pasaules karš (1939-1945) atnesa nepārspējamu iznīcību un holokaustu, kam sekoja Eiropas sadalīšana aukstā kara laikā. Austrumu bloks, kuru vadīja Padomju Savienība, un Rietumu bloks, kuru vadīja ASV, pārstāvēja ideoloģiskos konfliktus starp komunismu un kapitālismu.
Eiropas integrācija
Pēc Otrā pasaules kara Eiropā tika veikti centieni veicināt mieru un sadarbību, kas noveda pie Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) izveides 1957. gadā un tās evolūcijas par Eiropas Savienību (ES). ES mērķis bija nodrošināt ekonomisko sadarbību, politisko stabilitāti un novērst turpmākus konfliktus.
Mūsdienu izaicinājumi
21. gadsimts ir atnesis jaunus izaicinājumus, tostarp ekonomiskās krīzes, migrācijas problēmas un populisma pieaugumu. Brexit referendums 2016. gadā uzsvēra spriedzi ES. Eiropa saskaras arī ar vides problēmām un vajadzību pēc ilgtspējīgas attīstības. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Eiropa joprojām ir pasaules līdere kultūras, tehnoloģiju un politiskās domas jomā.