Āfrikas valstu saraksts (alfabētiskā secībā)

Āfrikas kā otra lielākā kontinenta platība ir 30,3 miljoni kvadrātkilometru, kas veido 20,4 procentus no Zemes sauszemes platības. Āfrikas nosaukums cēlies no romiešu laikiem. Romiešu laikos “Āfrika” bija Kartāgas apgabala nosaukums mūsdienu Tunisijas ziemeļaustrumos. Vēlāk Āfrika kļuva par Vidusjūras dienvidu krasta nosaukumu un kopš viduslaikiem ir bijusi Āfrikas kontinenta nosaukums.

Reģioni Āfrikā

• Rietumāfrika
• Austrumāfrika
• Ziemeļāfrika
• Centrālāfrika
• Dienvidāfrika

Ģeogrāfiski Vidusjūra un Gibraltāra šaurums atdala Āfriku no Eiropas uz ziemeļiem. Āfrikai ir sauszemes savienojums ar Āziju ziemeļaustrumos; Suecas kanāls tiek uzskatīts par atšķirību starp abiem kontinentiem. Starp citu, Āfriku ieskauj Atlantijas okeāns no rietumiem, Indijas okeāns dienvidaustrumos un austrumos, bet Sarkanā jūra no ziemeļaustrumiem.

Augstākais kalns ir Kilimandžaro Tanzānijā, 5895 metrus virs jūras līmeņa. Garākā upe ir Nīla, kuras garums ir 6671 kilometrs, un lielākais ezers ir Viktorijas ezers Austrumāfrikā ar virsmas laukumu 68 800 kvadrātkilometru.

Cik valstis ir Āfrikā

Āfrika bieži tiek sadalīta Ziemeļāfrikas, Rietumāfrikas, Centrālāfrikas, Dienvidāfrikas un Austrumāfrikas reģionos. Kontinents sastāv no 54 neatkarīgām valstīm un 8 teritorijām. Turklāt 2 valstis ir ar ierobežotu starptautisko atzīšanu vai tās trūkumu: Somālilendu un Rietumsahāru. Trīs valstis ir monarhijas, bet pārējās ir republikas.

Āfrikas lielākā valsts ir Alžīrija; vismazāk ir Seišelu salas. Gambija ir mazākā valsts Āfrikas kontinentālajā daļā.

Āfrikas valstu karte

Austrumindijas un Rietumatlantijas okeānu ieskautā Āfrika latīņu valodā nozīmē “vieta, kur saule ir karsta”. Zemāk skatiet Āfrikas karti un visus valsts karogus.

Lai gan lielākā daļa valstu ir neattīstītas, Āfrika ir viens no labākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē. Populārākie galamērķi ir Maasai Mara nacionālais rezervāts (Kenija), Viktorijas ūdenskritums (Zambija), Gīzas piramīdas (Ēģipte), Keiptauna (Dienvidāfrika) un Marakeša (Maroka).

Visu Āfrikas valstu saraksts alfabētiskā secībā

2020. gadā Āfrikā kopā ir 54 valstis. No visām Āfrikas valstīm Nigērija ir lielākā pēc iedzīvotāju skaita un Seišelu salas ir mazākā. Pilnu Āfrikas valstu un atkarību sarakstu alfabētiskā secībā skatiet tālāk:

#	Karogs	Valsts	Oficiālais nosaukums	Populācija
1		Alžīrija	Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika	43 851 055
2		Angola	Angolas Republika	32 866 283
3		Benina	Beninas Republika	12 123 211
4		Botsvāna	Botsvānas Republika	2 351 638
5		Burkinafaso	Burkinafaso	20 903 284
6		Burundi	Burundi Republika	11 890 795
7		Kamerūna	Kamerūnas Republika	26 545 874
8		Kaboverde	Kaboverdes Republika (agrāk Kaboverde)	555 998
9		Centrālāfrikas Republika	Centrālāfrikas Republika	4 829 778
10		Čada	Čadas Republika	16 425 875
11		Komoru salas	Komoru savienība	869 612
12		Kotdivuāra	Kotdivuāras Republika	26 378 285
13		Kongo Demokrātiskā Republika	Kongo Demokrātiskā Republika	89 561 414
14		Džibutija	Džibutijas Republika	988 011
15		Ēģipte	Ēģiptes Arābu Republika	102 334 415
16		Ekvatoriālā Gvineja	Ekvatoriālās Gvinejas Republika	1 402 996
17		Eritreja	Eritrejas štats	3 546 432
18		Esvatīni	Esvatīni Karaliste (agrāk Svazilenda)	1 163 491
19		Etiopija	Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika	114 963 599
20		Gabona	Gabonas Republika	2 225 745
21		Gambija	Gambijas Republika	2 416 679
22		Gana	Ganas Republika	31 072 951
23		Gvineja	Gvinejas Republika	13 132 806
24		Gvineja-Bisava	Gvinejas-Bisavas Republika	1 968 012
25		Kenija	Kenijas Republika	53 771 307
26		Lesoto	Lesoto karaliste	2 142 260
27		Libērija	Libērijas Republika	5 057 692
28		Lībija	Lībijas valsts	6 871 303
29		Madagaskara	Madagaskaras Republika	27 691 029
30		Malāvija	Malāvijas Republika	19 129 963
31		Mali	Mali Republika	20 250 844
32		Mauritānija	Mauritānijas Islāma Republika	4 649 669
33		Maurīcija	Maurīcijas Republika	1 271 779
34		Maroka	Marokas karaliste	36 910 571
35		Mozambika	Mozambikas Republika	31 255 446
36		Namībija	Namībijas Republika	2 540 916
37		Nigēra	Nigēras Republika	24 206 655
38		Nigērija	Nigērijas Federatīvā Republika	206 139 600
39		Kongo Republika	Kongo Republika	5 240 011
40		Ruanda	Ruandas Republika	12 952 229
41		Santome un Prinsipi	Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika	219 170
42		Senegāla	Senegālas Republika	16 743 938
43		Seišelu salas	Seišelu Republika	98 358
44		Sjerraleone	Sjerraleones Republika	7 976 994
45		Somālija	Somālijas Federatīvā Republika	15 893 233
46		Dienvidāfrika	Dienvidāfrikas Republika	59 308 701
47		Dienvidsudāna	Dienvidsudānas Republika	11 193 736
48		Sudāna	Sudānas Republika	43 849 271
49		Tanzānija	Tanzānijas Apvienotā Republika	59 734 229
50		Iet	Togo Republika	8 278 735
51		Tunisija	Tunisijas Republika	11 818 630
52		Uganda	Ugandas Republika	45 741 018
53		Zambija	Zambijas Republika	18 383 966
54		Zimbabve	Zimbabves Republika	14 862 935

Atkarības Āfrikā

Bez 54 neatkarīgām valstīm Āfrikā ir arī divas atkarības valstis.

1. Reinjona ( Francija )
2. Svētā Helēna ( Lielbritānija )

Īsa Āfrikas vēsture

Senās civilizācijas

Āfrika ir cilvēces šūpulis ar liecībām par senākajiem cilvēku senčiem, kas atrasti Lielās riftas ielejā. Kontinenta vēsturi raksturo lielu seno civilizāciju uzplaukums. Ap 3300. gadu pirms mūsu ēras Senā Ēģipte radās gar Nīlas upi, kas bija slavena ar savu monumentālo arhitektūru, piemēram, piramīdām, un nozīmīgu ieguldījumu rakstniecībā, mākslā un pārvaldībā. Uzplauka arī Kušas karaliste, kas atrodas uz dienvidiem no Ēģiptes, ietekmējot tirdzniecības ceļus un attīstot savu unikālo kultūru.

Rietumāfrikā Nok kultūra, kas datēta no aptuveni 1000. g. p.m.ē. līdz 300. gadiem p.m.ē., ir pazīstama ar savām terakotas skulptūrām un agrīnajām dzelzs apstrādes tehnoloģijām. Bantu migrācija, kas sākās ap 1000. gadu pirms mūsu ēras, izplatīja lauksaimniecību, valodu un kultūru visā Subsahāras Āfrikā, būtiski veidojot kontinenta demogrāfisko un kultūras ainavu.

Viduslaiku Āfrikas karaļvalstis

Viduslaiku periodā visā Āfrikā izveidojās spēcīgas un bagātas karaļvalstis un impērija. Rietumāfrikā Ganas impērija (apmēram 300.–1200. g. p.m.ē.) bija ietekmīga tirdzniecības valsts, kas nodarbojās ar zeltu un sāli. To nomainīja Mali impērija (apmēram 1235.–1600. g. p.m.ē.), kas savu augstāko punktu sasniedza Mansa Musas vadībā, kas bija pazīstama ar savu milzīgo bagātību un slaveno svētceļojumu uz Meku.

Sekoja Songhai impērija (apmēram 1430.–1591. g. p.m.ē.), kļūstot par vienu no lielākajām Āfrikas impērijām vēsturē ar centru Timbuktu, islāma mācību un tirdzniecības centrā. Austrumāfrikā Aksumas karaliste (apmēram 100.–940. gads p.m.ē.) bija nozīmīga tirdzniecības tauta, kas 4. gadsimtā pieņēma kristietību un atstāja aiz sevis iespaidīgus arhitektūras sasniegumus, tostarp spēcīgas stelas un slaveno Ciānas Svētās Marijas baznīcu.

Dienvidāfrikā Lielā Zimbabve (apmēram 1100.–1450. g. p.m.ē.) bija pazīstama ar iespaidīgajām akmens konstrukcijām un kalpoja kā nozīmīgs tirdzniecības centrs. Svahili pilsētvalstis gar Austrumāfrikas piekrasti uzplauka, pateicoties tirdzniecībai ar Tuvajiem Austrumiem, Indiju un Ķīnu, sajaucot Āfrikas un arābu kultūras.

Eiropas izpēte un vergu tirdzniecība

Eiropas pētnieku ierašanās 15. gadsimtā iezīmēja jaunas un bieži vien traģiskas nodaļas sākumu Āfrikas vēsturē. Portugāles navigatori, piemēram, princis Henrijs Navigators, uzsāka Āfrikas piekrastes izpēti, meklējot jūras ceļu uz Āziju. Šis laikmets noveda pie tirdzniecības posteņu izveides un transatlantiskās vergu tirdzniecības sākuma.

Vergu tirdzniecībai bija postoša ietekme uz Āfriku, no 16. līdz 19. gadsimtam miljoniem afrikāņu piespiedu kārtā aizveda uz Ameriku. Šis periods piedzīvoja ievērojamus sociālos un ekonomiskos traucējumus, depopulāciju un tradicionālo sabiedrību sabrukumu. Eiropas lielvaras, tostarp Lielbritānija, Francija, Portugāle un Nīderlande, izveidoja kolonijas gar krastu, lai veicinātu vergu tirdzniecību.

Koloniālais periods

19. gadsimts atnesa “Scramble for Africa”, kur Eiropas lielvaras agresīvi kolonizēja kontinentu. 1884.–1885. gada Berlīnes konferencē tika formalizēta Āfrikas sadalīšana, kā rezultātā tika izveidotas mākslīgas robežas, neievērojot etniskās un kultūras robežas. Koloniālā vara radīja infrastruktūras attīstību, bet arī ekspluatāciju, piespiedu darbu un pretestību.

Galvenās koloniālās varas bija Lielbritānija, kas kontrolēja plašas teritorijas Austrumāfrikā un Dienvidāfrikā, un Francija, kurai piederēja liela daļa Rietumāfrikas un Centrālāfrikas. Beļģijas karalis Leopolds II bēdīgi izmantoja Kongo brīvvalsti, izraisot plaši izplatītas zvērības. Arī Vācija, Itālija, Portugāle un Spānija izveidoja kolonijas.

Cīņa par neatkarību

20. gadsimta vidū Āfrikā notika neatkarības kustību vilnis. Gana Kwame Nkrumah vadībā kļuva par pirmo Subsahāras Āfrikas valsti, kas ieguva neatkarību 1957. gadā. Šis pavērsiens iedvesmoja citas valstis meklēt brīvību no koloniālās varas. Ievērojami līderi, piemēram, Džomo Kenjata Kenijā, Jūlijs Nyerere Tanzānijā un Patriss Lumumba Kongo Demokrātiskajā Republikā, spēlēja izšķirošu lomu savu valstu cīņās par neatkarību.

Līdz 1960. gadiem lielākā daļa Āfrikas valstu bija sasniegušas neatkarību. Tomēr koloniālisma mantojums atstāja dziļas rētas, tostarp patvaļīgas robežas, ekonomisko atkarību un politisko nestabilitāti. Laikā pēc neatkarības atjaunošanas bija daudz izaicinājumu, tostarp militārie apvērsumi, pilsoņu kari un autoritārie režīmi.

Mūsdienu Āfrika

Mūsdienās Āfrika ir kontinents ar lielu dažādību un potenciālu, taču tā joprojām saskaras ar ievērojamām problēmām. Ekonomiskā attīstība ir ļoti atšķirīga, un dažas valstis piedzīvo strauju izaugsmi, bet citas joprojām ir iestrēgušas nabadzībā. 2002. gadā izveidotās Āfrikas Savienības mērķis ir veicināt ekonomisko integrāciju, mieru un attīstību visā kontinentā.

Āfrika ir bagāta ar dabas resursiem, tostarp minerāliem, naftu un auglīgu zemi. Tomēr tādas problēmas kā korupcija, neatbilstoša infrastruktūra un politiskā nestabilitāte bieži kavē ilgtspējīgu attīstību. Centieni risināt šīs problēmas ietver iniciatīvas, lai uzlabotu pārvaldību, izglītību un veselības aprūpi.

Sociālā un kultūras renesanse

Neskatoties uz izaicinājumiem, Āfrika piedzīvo sociālo un kultūras renesansi. Arvien vairāk tiek atzīts kontinenta bagātais kultūras mantojums un ieguldījums globālajā civilizācijā. Āfrikas literatūras, mūzikas, mākslas un filmu uzplaukums uz pasaules skatuves parāda kontinenta dinamisko radošumu un daudzveidību.

Tehnoloģiskie sasniegumi, jo īpaši mobilajās tehnoloģijās, veicina inovācijas un ekonomiskās iespējas. Āfrikas jaunie iedzīvotāji arvien vairāk iesaistās uzņēmējdarbībā, tehnoloģijās un aktīvismā, veidojot kontinenta nākotni.