Tuvo Austrumu valstu saraksts
Tuvie Austrumi ir apgabals, kas definēts Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā. Tuvo Austrumu nosaukums radās, kad britu koloniālās amatpersonas 1800. gados sadalīja Austrumus trīs administratīvajos apgabalos: Tuvajos Austrumos (Indijas rietumi), Tuvajos Austrumos (Rietumāzija) un Tālajos Austrumos (Austrumāzija). Tajā laikā Tuvie Austrumi ietvēra Afganistānu, Pakistānu un lielāko daļu Indijas. 1932. gadā Lielbritānijas militārais Tuvo Austrumu birojs Bagdādē tika pārcelts uz Kairu un tika apvienots ar Tuvo Austrumu biroju. Pēc tam Tuvie Austrumi ieguva ierakstu kā Rietumu Austrumu apzīmējums.
Ģeogrāfiski Tuvajos Austrumos ir vairāk nekā divas trešdaļas no pasaulē zināmajām naftas rezervēm un viena trešdaļa dabasgāzes rezervju. Teritorija kopumā ir sausa, un daudzviet ūdens trūkums ir būtiska problēma. Lielākajā daļā Tuvo Austrumu sabiedrību pastāv lielas atšķirības starp bagātajiem un nabadzīgajiem, un no daudzām valstīm notiek liela emigrācija. Milzīgās reģiona teritorijas lielākoties ir neapdzīvotas, taču dažās pilsētās un apgabalos, piemēram, Kairā (un visā Nīlas ielejā), Gazā un Teherānā, ir viena no blīvākajām iedzīvotāju koncentrācijām pasaulē.
Kultūras ziņā Tuvie Austrumi bija mājvieta vairākām Zemes vecākajām kultūras kopienām, un šeit radās trīs galvenās monoteistiskās reliģijas — jūdaisms, kristietība un islāms.
Politiski lielākajai daļai Tuvo Austrumu valstu ir monopola režīmi, savukārt dažās valstīs valda faktiska demokrātija (piemēram, Izraēla) vai sākusies plurālistiska pārvaldība (Jemena, Jordānija utt.). Dažu pasaules nozīmīgāko burāšanas maršrutu atrašanās vieta (Suecas kanāls, Hormuzas šaurums), milzīgās enerģijas rezerves un Izraēlas valsts izveidošana 1948. gadā ir padarījusi to par centrālās politiskās un ekonomiskās nozīmes apgabalu. lielāko daļu pēckara perioda Tuvie Austrumi ir bijis konfliktu pārņemts centrs.
Cik daudz valstu Tuvajos Austrumos
2020. gadā Tuvajos Austrumos ir 16 valstis (norādītas pēc iedzīvotāju skaita).
Rangs | Valsts | Iedzīvotāji 2020 |
1 | Ēģipte | 101 995 710 |
2 | Turcija | 84 181 320 |
3 | Irāna | 83 805 676 |
4 | Irāka | 40 063 420 |
5 | Saūda Arābija | 34 719 030 |
6 | Jemena | 29 710 289 |
7 | Sīrija | 17 425 598 |
8 | Jordānija | 10 185 479 |
9 | Apvienotie Arābu Emirāti | 9 869 017 |
10 | Izraēla | 8 639 821 |
11 | Libāna | 6 830 632 |
12 | Omāna | 5 081 618 |
13 | Palestīna | 4 816 514 |
14 | Kuveita | 4 259 536 |
15 | Katara | 2 113 077 |
16 | Bahreina | 1 690 888 |
Tuvo Austrumu valstu karte
Tuvo Austrumu atrašanās vietu karte
Visu Tuvo Austrumu valstu alfabētiskais saraksts
Kā minēts iepriekš, Tuvajos Austrumos kopumā ir 16 neatkarīgas valstis. Pilnu Tuvo Austrumu valstu sarakstu alfabētiskā secībā skatiet šajā tabulā:
# | Valsts | Oficiālais nosaukums | Neatkarības datums |
1 | Bahreina | Bahreinas Karaliste | 1971. gada 16. decembris |
2 | Kipra | Kipras Republika | 1960. gada 1. oktobris |
3 | Ēģipte | Ēģiptes Arābu Republika | 1956. gada 1. janvāris |
4 | Irāna | Irānas Islāma Republika | 1979. gada 1. aprīlis |
5 | Irāka | Irākas Republika | 1932. gada 3. oktobris |
6 | Izraēla | Izraēlas valsts | 1948. gads |
7 | Jordānija | Jordānijas Hāšimītu karaliste | 1946. gada 25. maijs |
8 | Kuveita | Kuveitas štats | 1961. gada 25. februāris |
9 | Libāna | Libānas Republika | 1943. gada 22. novembris |
10 | Omāna | Omānas Sultanāts | 1650. gada 18. novembris |
11 | Katara | Kataras štats | 1971. gada 18. decembris |
12 | Saūda Arābija | Saūda Arābijas Karaliste | – |
13 | Sīrija | Sīrijas Arābu Republika | 1946. gada 17. aprīlis |
14 | Turcija | Turcijas Republika | – |
15 | Apvienotie Arābu Emirāti | Apvienotie Arābu Emirāti | 1971. gada 2. decembris |
16 | Jemena | Jemenas Republika | 1967. gada 30. novembris |
Īsa Tuvo Austrumu vēsture
Senās civilizācijas
Tuvajiem Austrumiem, ko bieži dēvē par “Civilizācijas šūpuli”, ir bagāta vēsture, kas aizsākās tūkstošiem gadu. Šis reģions bija mājvieta dažām no senākajām un ietekmīgākajām civilizācijām cilvēces vēsturē. Šumeri, kas parādījās Mezopotāmijā (mūsdienu Irākā) ap 3500. gadu p.m.ē., tiek uzskatīti par pirmās zināmās rakstības sistēmas, ķīļraksta, izstrādi. Viņiem sekoja akadieši, babilonieši un asīrieši, no kuriem katrs deva ievērojamu ieguldījumu tā laika kultūras un tehnoloģiju attīstībā.
Impērijas uzplaukums
Persijas impērija
6. gadsimtā pirms mūsu ēras Kīra Lielā vadībā Persijas impērija kļuva ievērojama. Ahemenīdu impērija, kā tas bija zināms, kļuva par vienu no lielākajām impērijām vēsturē, kas stiepās no Indas ielejas līdz Balkāniem. Persieši ir pazīstami ar savu ieguldījumu administrācijā, arhitektūrā un zoroastrisma veicināšanā.
Grieķu un romiešu ietekme
Aleksandra Lielā iekarojumi 4. gadsimtā pirms mūsu ēras atnesa grieķu kultūru un ietekmi uz Tuvajiem Austrumiem. Pēc Aleksandra nāves viņa impērija sadrumstalojās, un Seleukīdu impērija kontrolēja lielu daļu Tuvo Austrumu. Vēlāk reģions kļuva par daļu no Romas impērijas, un tādas nozīmīgas pilsētas kā Antiohija un Aleksandrija kļuva par tirdzniecības un kultūras centriem.
Islāma dzimšana
7. gadsimts pēc mūsu ēras iezīmēja pagrieziena punktu Tuvo Austrumu vēsturē ar islāma pieaugumu. Pravietis Muhameds, dzimis Mekā mūsu ēras 570. gadā, nodibināja islāmu un apvienoja Arābijas pussalu zem tā karoga. Pēc viņa nāves Rašidunas kalifāts strauji paplašinājās, kam sekoja Omeijādu un Abasīdu kalifāti. Šiem kalifātiem bija izšķiroša loma islāma kultūras, zinātnes un tirdzniecības izplatīšanā Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un ārpus tās.
Viduslaiku periods
Seldžuku un Osmaņu impērijas
11. gadsimtā turki seldžuki kļuva par dominējošu spēku Tuvajos Austrumos. Viņi aizstāvēja islāma pasauli pret krustnešu iebrukumiem un veicināja islāma kultūras un mācīšanās renesansi. Līdz 15. gadsimtam Osmaņu impērija kļuva ievērojama, galu galā 1453. gadā ieņemot Konstantinopoli un izbeidzot Bizantijas impēriju. Osmaņi kontrolēja plašas teritorijas Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Dienvidaustrumeiropā, saglabājot stabilu un plaukstošu impēriju gadsimtiem ilgi.
Mongoļu iebrukumi
13. gadsimtā notika postošie mongoļu iebrukumi, kurus vadīja Čingishans un viņa pēcteči. Šie iebrukumi izjauca Tuvo Austrumu sociālo un politisko struktūru, bet arī izraisīja ideju un tehnoloģiju apmaiņu starp Austrumiem un Rietumiem.
Mūsdienu laikmets
Osmaņu impērijas sabrukums
Līdz 19. gadsimtam Osmaņu impērija sāka panīkt iekšējo nesaskaņu, ekonomisko izaicinājumu un Eiropas spēku ārējā spiediena dēļ. Impērijas iesaistīšanās Pirmajā pasaules karā centrālo spēku pusē noveda pie tās iespējamās sabrukšanas. Sevras līgums 1920. gadā un Lozannas līgums 1923. gadā izraisīja Osmaņu teritoriju sadalīšanu un jaunu nacionālo valstu izveidi.
Koloniālisms un neatkarība
Pēc Pirmā pasaules kara Tuvie Austrumi bija Eiropas koloniālo varu, galvenokārt Lielbritānijas un Francijas, ietekmē. 1916. gada Saiksa-Pikota vienošanās un 1917. gada Balfūra deklarācija ilgstoši ietekmēja reģiona politisko ainavu. Tomēr 20. gadsimta vidū notika neatkarības kustību vilnis. Tādas valstis kā Ēģipte, Irāka, Sīrija un Libāna ieguva neatkarību, kā rezultātā tika izveidotas modernas nacionālas valstis.
Mūsdienu problēmas
Arābu un Izraēlas konflikts
Izraēlas valsts izveide 1948. gadā un tai sekojošie arābu un Izraēlas kari ir bijuši Tuvo Austrumu mūsdienu vēstures galvenie jautājumi. Konflikts ir izraisījis daudzus karus, pārvietošanos un pastāvīgu spriedzi starp Izraēlu un tās arābu kaimiņvalstīm.
Naftas ekonomikas pieaugums
Milzīgo naftas rezervju atklāšana 20. gadsimta sākumā pārveidoja vairāku Tuvo Austrumu valstu ekonomiku, jo īpaši Persijas līča reģionā. Saūda Arābija, Irāna, Irāka un citas valstis kļuva par galvenajiem spēlētājiem globālajā enerģijas tirgū, izraisot ievērojamas ekonomiskās un ģeopolitiskās pārmaiņas.
Jaunākie notikumi
20. gadsimta beigas un 21. gadsimta sākums ir iezīmējušies ar tādiem nozīmīgiem notikumiem kā 1979. gada Irānas revolūcija, Persijas līča kari, Arābu pavasara sacelšanās un notiekošie konflikti Sīrijā, Jemenā un Irākā. Šie notikumi ir veidojuši Tuvo Austrumu mūsdienu politisko un sociālo ainavu, piedāvājot gan izaicinājumus, gan iespējas reģiona nākotnei.