Āzijas valstu saraksts (alfabētiskā secībā)

Āzijas kā pasaules lielākā un apdzīvotākā kontinenta platība ir 44 579 000 kvadrātkilometru, kas veido 29,4 procentus no Zemes platības. Āzijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 4,46 miljardi (2020. gadā), un tā veido aptuveni 60 procentus no pasaules iedzīvotājiem. Politiski Āzija bieži tiek sadalīta 6 reģionos:

1. Ziemeļāzija
2. Vidusāzija
3. Austrumāzija
4. Dienvidaustrumāzija
5. Dienvidāzija
6. Rietumāzija

Cik daudz valstu Āzijā

2020. gadā Āziju veido 48 valstis, no kurām divas (Turcija un Krievija) atrodas arī Eiropā. Var uzskatīt arī par Kazahstānu, Azerbaidžānu, Armēniju un Gruziju, kas atrodas abos kontinentos.

Lielākā valsts Āzijā ir Ķīna, kam seko Indija. Un mazākā ir Maldīvija.

Āzijas atrašanās vietu karte

Visu Āzijas valstu alfabētiskais saraksts

Nākamajā tabulā ir norādītas 48 neatkarīgas valstis Āzijā alfabēta secībā. Honkonga un Makao ir divas īpašas Ķīnas pilsētas. Taivāna, agrāk pazīstama kā Ķīnas Republika, tagad ir plaši atzīta par Ķīnas provinci.

#	Karogs	Valsts nosaukums	Oficiālais nosaukums	Neatkarības datums	Populācija
1		Afganistāna	Afganistānas Islāma Republika	1919/8/19	38 928 357
2		Armēnija	Armēnijas Republika	1991/9/21	2 963 254
3		Azerbaidžāna	Azerbaidžānas Republika	1991/10/18	10 139 188
4		Bahreina	Bahreinas Karaliste	1971/12/16	1 701 586
5		Bangladeša	Bangladešas Tautas Republika	1971/3/26	164 689 394
6		Butāna	Butānas karaliste	–	771 619
7		Bruneja	Bruneja Darusalama	1984/1/1	437 490
8		Birma	Mjanmas Savienības Republika	1948/1/4	54 409 811
9		Kambodža	Kambodžas Karaliste	1953/11/9	16 718 976
10		Ķīna	Ķīnas Tautas Republika	1949/10/1	1 439 323 787
11		Kipra	Kipras Republika	1960/10/1	1 207 370
12		Gruzija	Gruzija	1991/4/9	3 989 178
13		Indija	Indijas Republika	1947/8/15	1 380 004 396
14		Indonēzija	Indonēzijas Republika	1945/8/17	273 523 626
15		Irāna	Irānas Islāma Republika	1979/4/1	83 992 960
16		Irāka	Irākas Republika	1932/10/3	40 222 504
17		Izraēla	Izraēlas valsts	1905/5/1	40 222 504
18		Japāna	Japāna	–	126 476 472
19		Jordānija	Jordānijas Hāšimītu karaliste	1946/5/25	10 203 145
20		Kazahstāna	Kazahstānas Republika	1991/12/16	18 776 718
21		Kuveita	Kuveitas štats	1961/02/25	4 270 582
22		Kirgizstāna	Kirgizstānas Republika	1991/8/31	6 524 206
23		Laosa	Laosas Tautas Demokrātiskā Republika	1953/10/22	7 275 571
24		Libāna	Libānas Republika	1943/11/22	6 825 456
25		Malaizija	Malaizija	1957/8/31	32 366 010
26		Maldīvija	Maldīvu Republika	1965/7/26	540 555
27		Mongolija	Mongolija	1911/12/29	3 278 301
28		Nepāla	Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika	–	29 136 819
29		Ziemeļkoreja	Korejas Tautas Demokrātiskā Republika	1945/8/15	25 778 827
30		Omāna	Omānas Sultanāts	1650/11/18	5 106 637
31		Pakistāna	Pakistānas Islāma Republika	1947/8/14	220 892 351
32		Palestīna	–	–	5 101 425
33		Filipīnas	Filipīnu Republika	1898/6/12	109 581 089
34		Katara	Kataras štats	1971/12/18	2 881 064
35		Saūda Arābija	Saūda Arābijas Karaliste	–	34 813 882
36		Singapūra	Singapūras Republika	1965/8/9	5 850 353
37		Dienvidkoreja	Korejas republika	1945/8/15	51 269 196
38		Šrilanka	Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika	1948/2/4	21 413 260
39		Sīrija	Sīrijas Arābu Republika	1946/4/17	17 500 669
40		Tadžikistāna	Tadžikistānas Republika	1991/9/9	9 537 656
41		Taizeme	Taizemes karaliste	–	69 799 989
42		Austrumtimora	Austrumtimoras Demokrātiskā Republika	2002/05/2020	1 318 456
43		Turcija	Turcijas Republika	–	84 339 078
44		Turkmenistāna	Turkmenistāna	1991/10/27	6 031 211
45		Apvienotie Arābu Emirāti	Apvienotie Arābu Emirāti	1971/12/2	9 890 413
46		Uzbekistāna	Uzbekistānas Republika	1991/9/1	33 469 214
47		Vjetnama	Vjetnamas Sociālistiskā Republika	1945/9/2	97 338 590
48		Jemena	Jemenas Republika	1967/11/30	29 825 975

Fakti par Āzijas kontinentu

• Āzijā atrodas lielākā daļa Zemes tuksnešu: no Arābijas (Saūda Arābija), Sīrijas, Talas (Pakistāna), Thar (vai Lielais Indijas tuksnesis), Lutas (jeb Irānas tuksnesis), Gobi (Mongolija), Taklamakan (Ķīna), Karakum ( Turkmenistāna), Kermana (Irāna), Jūdeja (Izraēla), Negeva.
• Āzijā ir 11 laika joslas.
• Aziāti bija arī papīra, šaujampulvera, kompasa un iespiedmašīnas izgudrotāji.
• Āzijas galvenie tirdzniecības bloki ir: Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskā sadarbība (APEC), Āzijas un Eiropas ekonomiskā sanāksme, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN), ciešāku ekonomisko un tirdzniecības attiecību līgumi (Ķīna ar Honkongu un Makao), Neatkarīgo Valstu Sadraudzība ( NVS) un Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociācija (SAARC).
• Tā sauktie “Āzijas tīģeri” (Dienvidkoreja, Taivāna, Singapūra un Honkonga) ir kontinenta lielākās ekonomiskās un finansiālās lielvaras.
• Āzijas kontinentā pilsētu iedzīvotāju ir 40%, bet lauku iedzīvotāju ir 60%.
• Āzijā ir 48 neatkarīgas valstis.
• Galvenās Āzijas kontinenta reliģijas ir: musulmaņi (21,9%) un hinduisti (21,5%).

Īsa Āzijas vēsture

Senās civilizācijas

Mezopotāmija un Indas ieleja

Āzija ir mājvieta dažām no pasaules vecākajām civilizācijām. Reģionā, kas pazīstams kā Mezopotāmija (mūsdienu Irāka), šumeri izveidoja vienu no pirmajām sarežģītajām sabiedrībām ap 3500. gadu p.m.ē. Viņi attīstīja rakstību (ķīļrakstu), uzcēla monumentālu arhitektūru, piemēram, zikurutus, un guva ievērojamus panākumus tiesību un administrācijas jomā.

Tajā pašā laikā tagadējās Pakistānas un Indijas ziemeļrietumu teritorijās uzplauka Indas ielejas civilizācija (apmēram 2500.–1900. g. p.m.ē.). Šī civilizācija ir pazīstama ar savu pilsētplānošanu ar labi iekārtotām pilsētām, piemēram, Harapu un Mohenjo-Daro, izsmalcinātām drenāžas sistēmām un plašiem tirdzniecības tīkliem.

Senā Ķīna un Shang dinastija

Senajā Ķīnā ap 1600. gadu p.m.ē. parādījās Shang dinastija. Šaniem tiek piedēvēti senākie zināmie ķīniešu raksti, kas atrasti uz orākula kauliem, ko izmantoja zīlēšanai. Viņi izveidoja feodālu sabiedrību un guva ievērojamus panākumus bronzas liešanā, kam bija izšķiroša loma viņu militārajā un rituālajā praksē.

Impēriju uzplaukums Persijā un Indijā

Persijas impērija, ko Kīrs Lielais izveidoja 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, kļuva par vienu no lielākajām senās pasaules impērijām. Tas aptvēra no Indas ielejas austrumos līdz Grieķijas robežām rietumos. Persieši ir pazīstami ar savu administratīvo ģēniju, attīstot efektīvu birokrātiju un infrastruktūru, piemēram, Karalisko ceļu.

Indijā Maurijas impērija radās 4. gadsimtā pirms mūsu ēras Čandraguptas Maurjas vadībā. Viņa mazdēls Ašoka ir īpaši ievērojams ar savu pievēršanos budismam un centieniem izplatīt budisma principus visā Āzijā.

Klasiskie un viduslaiki

Haņu dinastija un Zīda ceļš

Haņu dinastija (206. g. p.m.ē. – 220. gads p.m.ē.) iezīmēja zelta laikmetu Ķīnas vēsturē, ko raksturoja teritoriālā paplašināšanās, ekonomiskā labklājība un kultūras uzplaukums. Šajā periodā tika izveidots Zīda ceļš, kas savienoja Ķīnu ar Vidusāziju, Tuvajiem Austrumiem un Eiropu. Šis tīkls veicināja preču, ideju un tehnoloģiju apmaiņu.

Gupta impērija un Indijas zelta laikmets

Guptas impērija (ap 320.–550. g. p.m.ē.) Indijā bieži tiek dēvēta par Indijas zelta laikmetu. Tas bija nozīmīgu sasniegumu laiks mākslā, literatūrā, zinātnē un matemātikā. Šajā periodā tika izstrādāta nulles koncepcija, sasniegumi astronomijā un klasiskā sanskrita literatūra, piemēram, Kalidasas darbi.

Islāma uzplaukums un kalifāti

Mūsu ēras 7. gadsimtā Arābijas pussalā radās islāms. Sekojošā islāma kalifātu paplašināšanās, īpaši Omeijādu un Abasīdu kalifātu, plašus Āzijas reģionus nonāca musulmaņu pakļautībā. Abasīdu kalifāts (750.–1258. g. p.m.ē.) piedzīvoja zinātnes, medicīnas, matemātikas un filozofijas uzplaukumu, Bagdādei kļūstot par mācību un kultūras centru.

Mongoļu impērija un ne tikai

Mongoļu iekarojumi

13. gadsimtā Mongoļu impērija Čingishana vadībā kļuva par lielāko blakus esošo impēriju vēsturē. Mongoļi apvienoja lielu daļu Āzijas, no Ķīnas līdz Eiropai, un veicināja nepieredzētu kultūras un ekonomikas apmaiņu. Pax Mongolica nodrošināja drošu pāreju pa Zīda ceļu tirgotājiem, ceļotājiem un misionāriem.

Mingu dinastija un jūras izpēte

Pēc Juaņu dinastijas (kuru izveidoja mongoļi) krišanas Ķīnā pie varas nāca Minu dinastija (1368-1644). Ming laikmetu iezīmēja spēcīga centralizēta kontrole, ekonomiskā labklājība un jūras izpēte. Admirālis Džens He vadīja septiņas lielas ekspedīcijas laikā no 1405. līdz 1433. gadam, sasniedzot Āfrikas austrumu krastu.

Mogolu impērija Indijā

16. gadsimta sākumā Mogulu impēriju Indijā izveidoja Timura un Čingishana pēcnācējs Baburs. Mogolu periods (1526–1857) ir slavens ar saviem kultūras un arhitektūras sasniegumiem, tostarp Tadžmahala celtniecību. Mogoli ieviesa administratīvās reformas un centralizētu valdību, kas gadsimtiem ilgi ietekmēja reģionu.

Koloniālisms un mūsdienu laikmets

Eiropas koloniālisms

Kopš 16. gadsimta Eiropas lielvaras sāka veidot kolonijas Āzijā. Portugāļi, holandieši, briti, francūži un spāņi sacentās par kontroli pār tirdzniecības ceļiem un teritorijām. Britu Austrumindijas uzņēmumam bija nozīmīga loma Indijas kolonizācijā, kā rezultātā 1858. gadā tika izveidots Britu Raj. Dienvidaustrumāzijā notika holandiešu, franču un britu kolonizācija, kas būtiski ietekmēja reģiona politisko un ekonomisko ainavu.

Japānas Meiji atjaunošana

19. gadsimta beigās Japānā notika Meiji atjaunošana (1868-1912), kas ir straujas modernizācijas un industrializācijas periods. Japāna no feodālas sabiedrības pārvērtās par lielu pasaules varu, pārņēma Rietumu tehnoloģijas un administratīvo praksi, vienlaikus saglabājot savu kultūras identitāti. Šī transformācija ļāva Japānai kļūt par nozīmīgu impērijas varu Āzijā.

Neatkarības kustības

20. gadsimtā visā Āzijā notika neatkarības kustību vilnis. Indija ieguva neatkarību no Lielbritānijas varas 1947. gadā, kuru vadīja tādas personas kā Mahatma Gandijs un Džavaharlals Neru. Dekolonizācijas process turpinājās visā Āzijā, tādām valstīm kā Indonēzija, Vjetnama, Malaizija un Filipīnas sasniedzot neatkarību no Eiropas koloniālajām varām.

Mūsdienu Āzija

Ekonomiskā izaugsme un izaicinājumi

20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimtā daudzas Āzijas valstis piedzīvoja ievērojamu ekonomisko izaugsmi un attīstību. Japāna, Dienvidkoreja, Taivāna, Honkonga un Singapūra kļuva pazīstamas kā “Āzijas tīģeri”, pateicoties to straujajai industrializācijai un ekonomiskajiem panākumiem. Ķīnas ekonomiskās reformas kopš 1970. gadu beigām ir pārveidojušas to par pasaules ekonomikas lielvaru.

Tomēr Āzija saskaras arī ar ievērojamām problēmām, tostarp politiskiem konfliktiem, sociālo nevienlīdzību un vides problēmām. Reģionā atrodas dažas no pasaules lielākajām un visblīvāk apdzīvotajām pilsētām, kas rada unikālas problēmas infrastruktūras, pārvaldības un ilgtspējības ziņā.

Reģionālā sadarbība

Reģionālās sadarbības centieni ir veikti, izmantojot tādas organizācijas kā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN), Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācija (SAARC) un Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskā sadarbība (APEC). Šo organizāciju mērķis ir veicināt ekonomisko integrāciju, politisko stabilitāti un kultūras apmaiņu starp dalībvalstīm.