Valstis Dienvideiropā
Cik daudz valstu Dienvideiropā
Dienvideiropu kā Eiropas reģionu veido 16 neatkarīgas valstis (Albānija, Andora, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Grieķija, Svētais Krēsls, Itālija, Malta, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Portugāle, Sanmarīno, Serbija, Slovēnija, Spānija, Turcija) un 1 teritorija (Gibraltārs). Dienvideiropas valstu un atkarību sarakstu pēc iedzīvotāju skaita skatīt zemāk. Turklāt šīs lapas beigās varat tos visus atrast alfabētiskā secībā.
1. Albānija
Albānija ir republika Dienvideiropā Balkānos un robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Maķedoniju un Grieķiju. Albānijas galvaspilsēta ir Tirāna, un oficiālā valoda ir albāņu valoda.
 |
|
2. Andora
Andora ir neliela Firstiste Eiropas dienvidrietumos uz Spānijas un Francijas robežas. Galvaspilsēta ir Andora la Velja, un oficiālā valoda ir katalāņu valoda.
 |
|
3. Bosnija un Hercegovina
Bosnija un Hercegovina ir Dienvideiropas Federatīvā Republika Balkānos, kas robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni. Valstī ir nedaudz vairāk nekā 3,8 miljoni iedzīvotāju, un to apdzīvo trīs konstitucionālas etniskās grupas: bosniki, serbi un horvāti.
 |
|
4. Horvātija
Horvātija, formāli Horvātijas Republika, ir republika Centrāleiropā/Dienvidaustrumeiropā. Horvātija robežojas ar Bosniju-Hercegovinu un Serbiju austrumos, ar Slovēniju ziemeļos, ar Ungāriju ziemeļaustrumos un ar Melnkalni dienvidos.
 |
|
5. Grieķija
Grieķija, formāli Grieķijas Republika vai Grieķijas Republika, ir republika Dienvideiropā Balkānos. Grieķija robežojas ar Albāniju, Maķedoniju un Bulgāriju ziemeļos un Turciju austrumos.
 |
|
6. Itālija
Itālija, formāli Itālijas Republika, ir vienota parlamentāra republika Dienvideiropā. Šeit valsts lapā ir ziņas, saišu padomi, jaunākās ziņas no vēstniecības, ceļojumu informācija no Ārlietu ministrijas, mūsu aģentu kontaktinformācija, notikumi valstī un iespēja sazināties ar Itālijā dzīvojošajiem zviedriem.
 |
|
7. Malta
Malta, formāli Maltas Republika, ir salu valsts Vidusjūras centrālajā daļā, kas atrodas starp Lībiju dienvidos un Itāliju ziemeļos. Valsts, kas atrodas vistuvāk rietumiem, ir Tunisija un taisnā austrumu virzienā ir Grieķija ar Krētas salu.
 |
|
8. Melnkalne
Melnkalne ir republika, kas atrodas pie Adrijas jūras Dienvideiropā, Balkānos. Melnkalne robežojas ar Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu ziemeļos, Serbiju un Kosovu austrumos un Albāniju dienvidos. Galvaspilsēta ir Podgorica.
 |
|
9. Ziemeļmaķedonija
Maķedonija, formāli Maķedonijas Republika, ir bijusi republika Dienvideiropā, Balkānos kopš komunisma sabrukuma bijušajā Dienvidslāvijā.
 |
|
10. Portugāle
Portugāle ir republika Ibērijas pussalā Eiropas dienvidrietumos.
 |
|
11. Sanmarīno
Sanmarīno, formāli Sanmarīno Republika, ir republika, kas atrodas Apenīnu pussalā Dienvideiropā, un to pilnībā ieskauj Itālija. Sanmarīno ir viena no Eiropas mikrovalstīm. Tās iedzīvotājus sauc par sanmarinieriem.
 |
|
12. Serbija
Serbija, oficiāli Serbijas Republika, ir valsts Balkānos Dienvideiropā.
 |
|
13. Slovēnija
Slovēnija, formāli Slovēnijas Republika, ir republika Centrāleiropā. Valsts robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju.
 |
|
14. Spānija
Spānija, oficiāli Spānijas Karaliste, ir valsts un Eiropas Savienības dalībvalsts, kas atrodas Eiropas dienvidrietumos, Ibērijas pussalā.
 |
|
15.Turcija
Turcija, oficiāli Turcijas Republika, ir Eirāzijas valsts, kas stiepjas pāri Anatolijas pussalai Āzijas dienvidrietumos un Austrumtrāķijā Balkānu pussalā Dienvidaustrumeiropā.
 |
|
16. Vatikāns
Vatikāns ir neatkarīgs mikrostats, kas atrodas kā anklāvs Itālijas galvaspilsētā Romā. Šeit, laukos, ir ziņas, saišu padomi, jaunākās ziņas no vēstniecības, ceļojumu informācija no Ārlietu ministrijas, mūsu aģentu kontaktinformācija, notikumi valstī un iespēja sazināties ar Latvijā dzīvojošajiem zviedriem. Vatikāna pilsēta.
 |
|
Dienvideiropas valstu un to galvaspilsētu saraksts
Kā minēts iepriekš, Dienvideiropā ir 3 neatkarīgas valstis. To vidū lielākā valsts ir Turcija, bet mazākā – Svētais Krēsls. Pilns Dienvideiropas valstu saraksts ar galvaspilsētām ir parādīts zemāk esošajā tabulā, sakārtots pēc jaunākā kopējā iedzīvotāju skaita.
| Rangs | Neatkarīga valsts | Pašreizējais iedzīvotāju skaits | Kapitāls |
| 1 | Turcija | 82 003 882 | Ankara |
| 2 | Itālija | 60 375 749 | Roma |
| 3 | Spānija | 46 733 038 | Madride |
| 4 | Grieķija | 10 741 165 | Atēnas |
| 5 | Portugāle | 10 276 617 | Lisabona |
| 6 | Serbija | 7 001 444 | Belgrada |
| 7 | Horvātija | 4 130 304 | Zagreba |
| 8 | Bosnija un Hercegovina | 3 301 000 | Sarajeva |
| 9 | Albānija | 2 862 427 | Tirāna |
| 10 | Slovēnija | 2 080 908 | Ļubļana |
| 11 | Ziemeļmaķedonija | 2 075 301 | Skopje |
| 12 | Melnkalne | 622 359 | Podgorica |
| 13 | Malta | 475 701 | Valleta |
| 14 | Andora | 76 177 | Andora la Velja |
| 15 | Sanmarīno | 33 422 | Sanmarīno |
| 16 | Svētais Krēsls | 799 | Vatikāna pilsēta |
Teritorijas Dienvideiropā
| Atkarīgā teritorija | Populācija | Teritorija |
| Gibraltārs | 33 701 | Apvienotā Karaliste |
Dienvideiropas valstu karte
Dienvideiropas valstu un atkarību saraksts alfabētiskā secībā
Kopumā Dienvideiropā ir 17 neatkarīgas valstis un atkarīgās teritorijas. Pilnu Dienvideiropas valstu un atkarību sarakstu alfabētiskā secībā skatiet tālāk:
- Albānija
- Andora
- Bosnija un Hercegovina
- Horvātija
- Gibraltārs ( Apvienotā Karaliste )
- Grieķija
- Svētais Krēsls
- Itālija
- Malta
- Melnkalne
- Ziemeļmaķedonija
- Portugāle
- Sanmarīno
- Serbija
- Slovēnija
- Spānija
- Turcija
Īsa Dienvideiropas vēsture
Senās civilizācijas
Grieķija
Dienvideiropa, īpaši Grieķija, bieži tiek uzskatīta par Rietumu civilizācijas šūpuli. Mīnojiešu civilizācija Krētā (ap 3000-1450 p.m.ē.) un Mikēnu civilizācija kontinentālajā Grieķijā (ap 1600-1100 p.m.ē.) lika agrīnus kultūras pamatus. Klasiskajā periodā (5.–4. gadsimtā pirms mūsu ēras) parādījās tādas pilsētvalstis kā Atēnas un Sparta, kas bija nozīmīgas ar savu ieguldījumu demokrātijā, filozofijā un mākslā. Grieķu kultūra un politiskā ietekme dramatiski paplašinājās Aleksandra Lielā (356.–323. p.m.ē.) laikā, kura iekarojumi izplatīja hellēnisma kultūru visā Vidusjūrā un Āzijā.
Roma
Paralēli Grieķijas attīstībai Roma izcēlās no nelielas pilsētvalsts, kas dibināta 8. gadsimtā pirms mūsu ēras. 3. gadsimtā pirms mūsu ēras Roma bija sākusi pārveidoties par milzīgu impēriju. Dienvideiropā un Vidusjūrā gadsimtiem ilgi dominēja Romas Republika (509.–27. p.m.ē.) un vēlāk Romas impērija (27. p.m.ē.–476. p.m.ē.). Romiešu tiesības, inženierzinātnes un kultūras sasniegumi dziļi ietekmēja Eiropu un plašāku Rietumu pasauli. Pax Romana (27. g. p.m.ē.-180. g. p.m.ē.) iezīmēja relatīva miera un stabilitātes periodu visā impērijā.
Viduslaiki
Bizantijas impērija
Līdz ar Rietumromas impērijas krišanu mūsu ēras 476. gadā Austrumromas impērija jeb Bizantijas impērija, kuras centrs bija Konstantinopolē (mūsdienu Stambula), turpināja uzplaukt. Bizantijas impērija saglabāja romiešu un grieķu tradīcijas, vienlaikus attīstot savu unikālo kultūru, kas būtiski ietekmēja austrumu pareizticīgo kristietību un slāvu pasauli. Ievērojami imperatori, piemēram, Justinians I (527–565 CE), mēģināja atgūt zaudētās rietumu teritorijas un kodificēja romiešu tiesības Corpus Juris Civilis.
Islāma iekarojumi
7. un 8. gadsimts Dienvideiropā ienesa būtiskas pārmaiņas līdz ar islāma pieaugumu. Omeijādu kalifāts ātri iekaroja lielu daļu Ibērijas pussalas, izveidojot Al-Andalusu. Šajā periodā bija vērojami ievērojami sasniegumi zinātnē, kultūrā un arhitektūrā, tādām pilsētām kā Kordova kļuva par mācību un kultūras apmaiņas centriem.
Viduslaiku karaļvalstis un rekonkista
Karolingu impērijas sadrumstalotība 9. gadsimtā izraisīja vairāku viduslaiku karaļvalstu izveidošanos Dienvideiropā. Ibērijas pussalā nopietni sākās kristiešu rekonkista, kuras mērķis bija atgūt teritorijas no musulmaņu varas. Līdz 15. gadsimta beigām kristīgās karaļvalstis Kastīlijā, Aragonā un Portugālē bija pabeigušas Reconquista, kuras kulminācija bija Granadas kritums 1492. gadā.
Renesanse un agrīnie modernie periodi
Itāļu renesanse
Renesanse, kuras izcelsme ir Itālijā 14. gadsimtā, bija periods, kurā tika atjaunota interese par klasisko senatni, veicinot bezprecedenta attīstību mākslā, zinātnē un domāšanā. Tādas pilsētas kā Florence, Venēcija un Roma kļuva par dinamiskiem kultūras centriem. Tādas figūras kā Leonardo da Vinči, Mikelandželo un Galileo Galilejs sniedza ilgstošu ieguldījumu dažādās jomās, veidojot Rietumu civilizācijas gaitu.
Izpētes laikmets
15. un 16. gadsimts iezīmēja izpētes laikmetu, ko virzīja tādas Dienvideiropas lielvaras kā Portugāle un Spānija. Tādi pionieri kā Kristofers Kolumbs un Vasko da Gama paplašināja Eiropas redzesloku, kā rezultātā tika atklāta Jaunā pasaule un jūras ceļi uz Āziju. Šis laikmets būtiski veicināja šo valstu ekonomiku un globālo ietekmi, bet arī aizsāka gadsimtiem ilgu koloniālismu un ar to saistīto ekspluatāciju.
Mūsdienu laikmets
Apgaismība un revolūcijas
Lai gan 17. un 18. gadsimta apgaismība bija visas Eiropas, tai bija ievērojama ietekme uz Dienvideiropu. Apgaismības idejas par saprātu, indivīda tiesībām un pārvaldību ietekmēja revolucionāras kustības. Napoleona kari (1803-1815) pārveidoja politiskās robežas un izraisīja nacionālistisku noskaņojumu. 19. gadsimta sākumā notika Grieķijas neatkarības karš (1821-1830) un apvienošanās kustības Itālijā (Risorgimento) un Spānijā.
Industrializācija un politiskās pārmaiņas
Dienvideiropa 19. gadsimtā piedzīvoja dažādus industrializācijas tempus. Itālija un Spānija saskārās ar ievērojamām problēmām, jo politiskā nestabilitāte un ekonomiskās atšķirības kavē strauju rūpniecības izaugsmi. Tomēr gadsimta otrajā pusē bija vērojams progress ar jaunu infrastruktūru, piemēram, dzelzceļu, un uzlabotu lauksaimniecības praksi.
20. gadsimta satricinājumi
20. gadsimts atnesa pamatīgas pārmaiņas un izaicinājumus. Pirmajam un Otrajam pasaules karam bija postoša ietekme uz Dienvideiropu. Fašistiskie režīmi Itālijā pieauga Musolīni un Spānijā Franko laikā, izraisot brutālus pilsoņu konfliktus un represijas. Pēckara periodā notika atveseļošanās un integrācija plašākās Eiropas sistēmās, piemēram, Eiropas Savienībā.
Mūsdienu norises
20. gadsimta otro pusi un 21. gadsimta sākumu raksturo ekonomiskā attīstība, demokratizācija un integrācija Eiropas Savienībā. Dienvideiropa, kas aptver tādas valstis kā Itālija, Spānija, Grieķija un Portugāle, turpina cīnīties ar ekonomiskiem izaicinājumiem, politiskām izmaiņām un globalizācijas un migrācijas ietekmi. Tomēr šis reģions joprojām ir svarīga Eiropas kultūras un vēstures gobelēna sastāvdaļa.
