Valstis Ziemeļeiropā
Cik daudz valstu Ziemeļeiropā
Kā Eiropas reģions Ziemeļeiropa sastāv no 10 neatkarīgām valstīm (Dānija, Igaunija, Somija, Islande, Īrija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste) un 3 teritorijām (Ālandu salas, Fēru salas, Menas sala). Ziemeļeiropas valstu un atkarību sarakstu pēc iedzīvotāju skaita skatīt zemāk. Turklāt šīs lapas beigās varat tos visus atrast alfabētiskā secībā.
1. Dānija
Dānija ir Zviedrijas kaimiņvalsts, un tā austrumos robežojas ar Zviedriju. Dānija ietver arī Fēru salas un Grenlandi ar attīstītu autonomiju. Administratīvi Dānija ir sadalīta Ziemeļjitlandē, Zēlandē, Dienviddānijā, Centrālajā Jitlandē un galvaspilsētā.
 |
|
2. Igaunija
Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika, ir valsts Baltijā, kas robežojas ar Latviju un Krieviju.
 |
|
3. Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika, ir republika Ziemeļeiropā. Somijai ir sauszemes robeža ar Norvēģiju, Zviedriju, Krieviju un dienvidu jūras robeža ar Igauniju. Somu līcis atrodas starp Somiju un Igauniju.
 |
|
4. Islande
Islande ir republika, kurā ietilpst tāda paša nosaukuma sala un ar to saistītās mazākās salas. Islande atrodas Atlantijas okeāna ziemeļdaļā starp Grenlandi un Fēru salām, tieši uz dienvidiem no polārā loka.
 |
|
5. Īrija
Īrija ir valsts Eiropā, kas aizņem apmēram piecas sestdaļas no Īrijas salas, kas tika sadalīta 1921. gadā. Tai ir vienīgā sauszemes robeža ar Ziemeļīriju, kas ir daļa no Lielbritānijas, salas ziemeļaustrumu daļā.
 |
|
6. Latvija
Latvija, oficiāli Latvijas Republika, ir republika Baltijā Ziemeļeiropā, kas robežojas ar Baltijas jūru rietumos, Igauniju ziemeļos, Krieviju austrumos un Lietuvu un Baltkrieviju dienvidos.
 |
|
7. Lietuva
Lietuva, formāli Lietuvas Republika, ir republika Ziemeļeiropas Baltijā. Valsts robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju un Poliju dienvidos un ar Krievijas eksklāvu Kaļiņingradu dienvidrietumos. Valsts svētki ir 16. februāris.
 |
|
8. Norvēģija
Norvēģija, formāli Norvēģijas Karaliste, ir konstitucionāla monarhija Ziemeļeiropā, uz rietumiem no Zviedrijas Skandināvijas pussalā. Papildus Zviedrijai Norvēģijai ir sauszemes robeža ar Krieviju un Somiju ziemeļu daļās.
 |
|
9. Zviedrija
 |
|
10. Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste, formāli Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, ir suverēna valsts, kas atrodas pie Eiropas kontinenta ziemeļrietumu krasta.
 |
|
Ziemeļeiropas valstu un to galvaspilsētu saraksts
Kā minēts iepriekš, Ziemeļeiropā ir desmit neatkarīgas valstis. Starp tām lielākā valsts ir Apvienotā Karaliste un mazākā ir Islande. Pilns Ziemeļeiropas valstu saraksts ar galvaspilsētām ir parādīts zemāk esošajā tabulā, sakārtots pēc pēdējā kopējā iedzīvotāju skaita.
| Rangs | Neatkarīga valsts | Pašreizējais iedzīvotāju skaits | Kapitāls |
| 1 | Apvienotā Karaliste | 66 040 229 | Londona |
| 2 | Zviedrija | 10 263 568 | Stokholma |
| 3 | Dānija | 5 811 413 | Kopenhāgena |
| 4 | Somija | 5 518 752 | Helsinki |
| 5 | Norvēģija | 5 334 762 | Oslo |
| 6 | Īrija | 4 857 000 | Dublina |
| 7 | Lietuva | 2 791 133 | Viļņa |
| 8 | Latvija | 1 915 100 | Rīga |
| 9 | Igaunija | 1 324 820 | Tallina |
| 10 | Islande | 358 780 | Reikjavīka |
Teritorijas Ziemeļeiropā
| Rangs | Atkarīgā teritorija | Populācija | Teritorija |
| 1 | cilvēka sala | 83 314 | Apvienotā Karaliste |
| 2 | Fēru salas | 51 705 | Dānija |
| 3 | Ālandu salas | 29 489 | Somija |
Ziemeļeiropas valstu karte
Īsa Ziemeļeiropas vēsture
Agrīnā vēsture un senatne
Aizvēsturiskās un agrīnās sabiedrības
Ziemeļeiropai, kas aptver tādus reģionus kā Skandināvija, Britu salas un Baltija, ir bagāts aizvēsturisks mantojums. Pierādījumi par agrīnu cilvēka darbību ir datēti ar paleolīta laikmetu, ar ievērojamām norisēm mezolīta un neolīta periodos, kad kopienas pārgāja no mednieku un vācēju dzīvesveida uz apdzīvotām lauksaimniecības sabiedrībām. Megalīta struktūras, piemēram, Stounhendža Anglijā un Dānijas apbedījumu pilskalni, izceļ reģiona agrīno kultūras izsmalcinātību.
Romiešu ietekme un ģermāņu ciltis
Romas impērijas ietekme izplatījās Ziemeļeiropas daļās, jo īpaši Lielbritānijas dienvidu apgabalos un Reinas un Donavas robežas malās. Romiešu iekarošana Lielbritānijā sākās 43. gadā pēc mūsu ēras, kā rezultātā izveidojās romiešu vara un infrastruktūra, kas ilga līdz 5. gadsimta sākumam. Tajā pašā laikā ģermāņu ciltis, piemēram, angļi, saksi, džutas un goti, migrēja un apmetās visā Ziemeļeiropā, liekot pamatus nākotnes nacionālajām valstīm.
Vikingu laikmets
Vikingu paplašināšanās
Vikingu laikmets (aptuveni 793.–1066. g. p.m.ē.) iezīmēja ievērojamas ekspansijas, izpētes un kultūras attīstības periodu Ziemeļeiropā. Vikingi, kas cēlušies no mūsdienu Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas, devās pa Eiropu, izveidojot apmetnes un tirdzniecības tīklus pat Ziemeļamerikā, Krievijā un Vidusjūrā. Viņi nodibināja nozīmīgus tirdzniecības centrus, piemēram, Dublinu Īrijā un Kijevu Ukrainā, veicinot kultūras un ekonomikas apmaiņu visā Eiropā.
Sabiedrības un kultūras ieguldījums
Vikingi atstāja paliekošu mantojumu Ziemeļeiropā, ietekmējot valodu, kultūru un politiskās struktūras. Skandināvu sāgas, rūnu uzraksti un atšķirīgi mākslas stili ir ievērojams šī laikmeta kultūras ieguldījums. Danelavas nodibināšana Anglijā un Kijevas Krievzemes valsts izveide liecina par vikingu darbību politisko ietekmi.
Viduslaiku periods
Kristianizācija un valstības veidošanās
Viduslaikos Ziemeļeiropā notika pakāpeniska kristianizācija, kas sākās 8. gadsimtā un lielākoties tika pabeigta līdz 12. gadsimtam. Galvenā loma šajā procesā bija misionāriem, piemēram, Sv. Patrikam Īrijā un Sv. Ansgaram Skandināvijā. Šajā laikmetā līdztekus feodālo sistēmu attīstībai notika arī reģionālās varas konsolidācija topošās karaļvalstīs, piemēram, Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā.
Hanzas savienība
Vēlajos viduslaikos tirdzniecībā Baltijas un Ziemeļjūras reģionos dominēja Hanzas savienība, spēcīga tirgotāju ģilžu un tirgus pilsētu ekonomiskā un aizsardzības savienība. Līga, kas dibināta 12. gadsimtā, veicināja ekonomisko izaugsmi un pilsētu attīstību tādās pilsētās kā Lībeka, Hamburga un Bergena, veicinot starpreģionu tirdzniecību un kultūras apmaiņu.
Agrīnais mūsdienu periods
Reformācija un reliģiskie konflikti
16. gadsimta reformācija dziļi ietekmēja Ziemeļeiropu, izraisot ievērojamus reliģiskus un politiskus satricinājumus. Mārtiņa Lutera 95 tēzes 1517. gadā izraisīja protestantu reformāciju, kas guva ievērojamu popularitāti Vācijā, Skandināvijā un Anglijā. Sekojošie reliģiskie konflikti, piemēram, Trīsdesmitgadu karš (1618-1648), pārveidoja reģiona politisko un reliģisko ainavu, kā rezultātā tika izveidotas protestantu valsts baznīcas.
Izpēte un koloniālisms
Ziemeļeiropas valstīm bija izšķiroša loma izpētes laikmetā un turpmākajos koloniālajos centienos. Angļi, holandieši un zviedri izveidoja kolonijas un tirdzniecības punktus visā Amerikā, Āfrikā un Āzijā. Jo īpaši Britu impērija kļuva par dominējošu globālu spēku 18. gadsimtā, ietekmējot pasaules tirdzniecību, politiku un kultūru.
Rūpnieciskā revolūcija un modernizācija
Industrializācija
Industriālā revolūcija, kuras izcelsme bija Lielbritānijā 18. gadsimta beigās, ienesa Ziemeļeiropā nepieredzētas ekonomiskās un sociālās pārmaiņas. Industrializācija strauji izplatījās, pārveidojot ekonomiku no agrārām sistēmām par rūpnieciskām spēkstacijām. Inovācijas tehnoloģijās, transportā un ražošanā veicināja urbanizāciju un pārmaiņas sabiedrībā, liekot pamatu mūsdienu ekonomikas struktūrām.
Politiskās pārmaiņas un nacionālisms
19. gadsimts iezīmējās ar būtiskām politiskām pārmaiņām, nacionālas apvienošanās un neatkarības kustībām uzņemot apgriezienus. Vācijas apvienošanās 1871. gadā un Norvēģijas neatkarība no Zviedrijas 1905. gadā ir šo nacionālistu centienu piemērs. Turklāt sāka iesakņoties demokrātiskie ideāli un sociālās reformas, izraisot pakāpenisku politiskās līdzdalības un pilsoņu tiesību paplašināšanos.
20. gadsimts un mūsdienu norises
Pasaules kari un to sekas
Diviem pasaules kariem bija liela ietekme uz Ziemeļeiropu. Pirmais pasaules karš izraisīja būtiskas politiskas pārmaiņas, tostarp impēriju sabrukšanu un valstu robežu pārzīmēšanu. Otrais pasaules karš, īpaši postošais šim reģionam, izraisīja plašu iznīcināšanu, bet arī noteica pamatu pēckara atjaunošanai un ekonomikas atveseļošanai. Māršala plāns un labklājības valstu izveide veicināja Ziemeļeiropas ekonomiku un sabiedrību atjaunošanos.
Eiropas integrācija un mūsdienu izaicinājumi
20. gadsimta otrajā pusē Ziemeļeiropa kļuva par galveno spēlētāju Eiropas integrācijas procesā. Tādas valstis kā Dānija, Zviedrija un Somija pievienojās Eiropas Savienībai, veicinot ekonomisko sadarbību un politisko stabilitāti. Reģions ir bijis arī sociālās un vides politikas priekšgalā, veicinot ilgtspējību un progresīvus sociālos modeļus.
