Valstis, kas sākas ar O

Cik valstu nosaukumi sākas ar burtu “O”? Kopumā ir tikai viena valsts, kuras nosaukums sākas ar burtu “O”.

Omāna (valsts nosaukums angļu valodā:Oman)

Omāna ir valsts, kas atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumu piekrastē Rietumāzijā. Omāna, kas ir pazīstama ar savu bagāto vēsturi, daudzveidīgajām ainavām un politisko stabilitāti, ir attīstījusies par vienu no pārtikušākajām un miermīlīgākajām valstīm reģionā. Valstij ir unikāla identitāte, kurā apvienojas senas tradīcijas, moderna infrastruktūra un apņemšanās ievērot neitralitāti starptautiskajās attiecībās.

Omāna stratēģiskā atrašanās vieta, kas rietumos robežojas ar Saūda Arābiju, ziemeļrietumos ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, dienvidos ar Jemenu un austrumos ar Arābijas jūru un Omānas līci, vēsturiski ir novietojusi to globālo tirdzniecības ceļu krustcelēs. Omāna tuvums galvenajiem jūras koridoriem gadsimtiem ilgi ir padarījis to par nozīmīgu tirdzniecības un kultūras apmaiņas centru. Tās garā piekraste stiepjas vairāk nekā 3000 kilometru garumā, padarot to par vienu no plašākajām Arābijas pussalā. Omānas ģeogrāfija ir daudzveidīga, ar nelīdzeniem kalniem, plašiem tuksnešiem, auglīgiem piekrastes līdzenumiem un neskartām pludmalēm. Šī daudzveidība ir radījusi bagātīgu bioloģisko daudzveidību ar atšķirīgām ekosistēmām, sākot no sausiem tuksnešiem līdz sulīgām oāzēm un piekrastes zonām.

Vēsturiski Omāna bija ietekmīga jūras lielvalsts, kuras jūrniecības tradīcijas aizsākās 17. gadsimtā, kad Omānas impērija paplašināja savu ietekmi uz daļām Austrumāfrikā, tostarp Zanzibāru. 19. un 20. gadsimtā Omānā notika virkne konfliktu un teritoriālu strīdu, īpaši ar kaimiņvalstīm. Tomēr kopš 20. gadsimta beigām Omāna ir koncentrējusies uz miermīlīgu diplomātiju un lielā mērā ir izvairījusies no reģionāliem konfliktiem, kas ir skāruši citas Arābijas pussalas valstis.

Omānas mūsdienu vēsture ir cieši saistīta ar sultānu Kābūsu bin Saīdu, kurš nāca pie varas 1970. gadā. Viņa valdīšanas laiks iezīmēja transformācijas, modernizācijas un attīstības periodu. Sultāns Kābūss īstenoja vērienīgas reformas valsts infrastruktūrā, izglītībā, veselības aprūpē un ekonomikā, efektīvi modernizējot Omānu, vienlaikus saglabājot tās kultūras mantojumu. Viņa vadība uzsvēra arī neitralitāti ārlietās, ļaujot Omānai uzturēt pozitīvas attiecības ar dažādām lielvarām Tuvajos Austrumos, Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Sultāns Kābūss nomira 2020. gada janvārī, un viņa pēctecis sultāns Haithams bin Tariks ir apņēmies turpināt sava priekšgājēja modernizācijas, stabilitātes un miera politiku.

Omānas ekonomika vēsturiski ir balstīta uz lauksaimniecību, zvejniecību un tirdzniecību, taču mūsdienās naftas un dabasgāzes eksports ir kļuvis par centrālo valsts labklājības faktoru. Sultanāts ir Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) dalībvalsts, un nafta joprojām veido ievērojamu daļu no valdības ieņēmumiem un eksporta. Tomēr Omāna ir bijusi proaktīva ekonomikas dažādošanas centienu īstenošanā, īpaši nozarēs, kas nav saistītas ar naftu. Šie centieni ir ietvēruši tūrisma paplašināšanu, ostu un loģistikas infrastruktūras attīstību, kā arī ražošanas un pakalpojumu izaugsmes veicināšanu.

Omāna tūrisma nozare ir svarīgs tās ekonomikas pīlārs. Ar savu bagāto kultūras mantojumu, vēsturiskajām vietām, dabas skaistumu un moderno infrastruktūru Omāna ir kļuvusi par iecienītu galamērķi gan reģionālajiem, gan starptautiskajiem tūristiem. Starp galvenajām apskates vietām ir senā Nizvas pilsēta, Salalahas pludmales, vēsturiskie forti kalnos un pasaulslavenais Vahibas smilšu tuksnesis. Omāna ir pazīstama arī ar savu dinamisko tradicionālo mākslu un amatniecību, tostarp sudraba izstrādājumiem, tekstilizstrādājumiem un keramiku, kas joprojām tiek plaši praktizēta mūsdienās.

Omāna ir dažādu starptautisku organizāciju, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas, Persijas līča sadarbības padomes (GCC) un Arābu līgas, dalībvalsts. Omānai ir bijusi arī nozīmīga loma reģionālajā diplomātijā, īpaši miera veicināšanā starp konkurējošām lielvarām. Valsts vadība ir saglabājusi neitralitātes nostāju Tuvo Austrumu konfliktos un ir bijusi aktīva starpniece dažādos miera procesos. Tas ir palīdzējis Omānai saglabāt stabilitātes un diplomātiskā līdzsvara reputāciju, īpaši reģionā, ko bieži raksturo politiska spriedze.

Omānas politiskā sistēma ir monarhija, kurā sultāns pilda gan valsts vadītāja, gan valdības vadītāja pienākumus. Sultānam ir ievērojama vara, taču valstī ir arī konsultatīva institūcija — Valsts padome, kas sniedz konsultācijas politikas jautājumos. Omāna ir panākusi ievērojamu progresu politiskās stabilitātes, sociālās labklājības un infrastruktūras attīstības jomā, un valdība ir apņēmusies risināt tādus jautājumus kā bezdarbs, ienākumu nevienlīdzība un ilgtspējīga attīstība.

Omānas apņemšanās saglabāt savu vidi un dabas resursus ir vēl viens svarīgs tās attīstības aspekts. Valdība ir īstenojusi politiku, kuras mērķis ir saglabāt ūdens resursus, samazināt atkritumus un saglabāt bioloģisko daudzveidību. Valsts dabas aizsardzības centieni ir īpaši vērsti uz jūras dzīvību un apdraudēto sugu, tostarp jūras bruņurupuču un arābu oriksu, aizsardzību.

Valsts fakti:

• Atrašanās vieta: Arābijas pussalas dienvidaustrumu piekraste, kas robežojas ar Saūda Arābiju rietumos, Apvienotajiem Arābu Emirātiem ziemeļrietumos, Jemenu dienvidos un Arābijas jūru austrumos
• Galvaspilsēta: Maskata
• Iedzīvotāju skaits: 5,2 miljoni
• Platība: 309 500 km²
• IKP uz vienu iedzīvotāju: aptuveni 20 000 ASV dolāru

Valdība:

• Tips: Absolūtā monarhija ar konsultatīvu institūciju — Valsts padomi
• Sultāns: Sultāns Haitams bin Tariks (kopš 2020. gada)
• Valūta: Omānas riāls (OMR)

Ekonomika:

• IKP: aptuveni 76 miljardi ASV dolāru
• Galvenās nozares: nafta, dabasgāze, ieguves rūpniecība, zvejniecība, lauksaimniecība, tūrisms
• Eksports: jēlnafta, naftas pārstrādes produkti, dabasgāze, varš, dateles

Ģeogrāfija un klimats:

• Reljefs: Omānas ģeogrāfijā ietilpst tuksneši, kalni (Hadžara kalni), piekrastes līdzenumi un oāzes. Valsts ir pazīstama ar savu daudzveidīgo ainavu, sākot no auglīgajiem apgabaliem dienvidos (Salalah) līdz sausajiem tuksneša reģioniem ziemeļos.
• Klimats: Omānā valda karsts tuksneša klimats ar ārkārtīgi augstu temperatūru vasarā. Piekrastes zonās ir augsts mitrums, savukārt kalnos var būt vēsāks laiks. Valsts ir pazīstama arī ar musonu lietiem Dhofāras reģionā vasaras mēnešos.

Sabiedrība un kultūra:

• Reliģija: islāms ir dominējošā reliģija, un lielākā daļa omāņu ir ibadi musulmaņi. Ir arī ievērojams emigrantu skaits, tostarp ārvalstu strādnieki no tādām valstīm kā Indija, Pakistāna un Filipīnas.
• Valoda: Oficiālā valoda ir arābu valoda, bet angļu valoda ir plaši izplatīta biznesa un tūrisma nozarē.
• Kultūra: Omānai ir bagāts kultūras mantojums, kurā jūtama ietekme no arābu, persiešu un afrikāņu kultūrām. Tradicionālā mūzika, deja un amatniecība ir svarīga valsts kultūras identitātes sastāvdaļa. Valsts ir pazīstama arī ar savu virtuvi, kurā saplūst arābu, indiešu un afrikāņu ietekmes.

Izglītība un veselības aprūpe:

• Izglītība: Omāna ir spērusi ievērojamus soļus savas izglītības sistēmas uzlabošanā, nodrošinot bezmaksas izglītību Omānas pilsoņiem. Valstī ir arvien vairāk universitāšu un augstākās izglītības iestāžu.
• Veselības aprūpe: Omānā ir labi attīstīta veselības aprūpes sistēma, un gan pilsētās, gan laukos ir pieejama augsta līmeņa medicīniskā aprūpe. Valdība ir ieguldījusi lielus līdzekļus veselības aprūpes infrastruktūrā, kas ir ievērojami uzlabojis paredzamo dzīves ilgumu un sabiedrības veselību kopumā.

Ārējās attiecības:

• Diplomātija: Omāna ir pazīstama ar savu neitrālo ārpolitiku, uzturot labas attiecības gan ar Rietumu, gan reģionālajām lielvarām. Tā ir darbojusies kā starpniece dažādos konfliktos, tostarp veicinot sarunas starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.
• Starptautiskās organizācijas: Omāna ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, Persijas līča sadarbības padomes (GCC), Arābu līgas un vairāku citu starptautisku organizāciju dalībvalsts.